Nelaimei nav tilpuma mēra. Tāda ir šīs nedēļas atziņa, ko veidojusi notikumu virkne pašu mīļajā Bauskas rajonā.
Nelaimei nav tilpuma mēra. Tāda ir šīs nedēļas atziņa, ko veidojusi notikumu virkne pašu mīļajā Bauskas rajonā. Nāves izkapts cirtusi bez apdoma, izraudama neaizpildāmus robus dzīvības sarakstā un atstādama vietu tikai atmiņām – par Ievu, Ilzi, Ingrīdu, Aivu…
Vecās Bauskas daļu aplaupījusi uguns, un daudzi tās apdzīvotāji jūtas paralizēti bez sava tirgus, bez vietas, kur lielveikalu bezpersoniskajā ielenkumā vēl varēja just kaut ko vairāk par biznesa attiecībām. Vecpilsētai vajadzīgs savs tirgus – ne tikai gadsimtu tradīciju dēļ.
Nekā priecīga nav arī ārpus rajona. Loks ap E. Repši savelkas arvien ciešāk. Viņa savaldīšanā iesaistījusies arī Valsts prezidente. Viņa aizrādījusi, ka “demokrātiskā valstī, lai cik augsta amatpersona tā būtu, nevar teikt: tam likumam es klausīšu, bet tam neklausīšu”. Prezidentes prasība – vispirms Saeimas apstiprināts KNAB vadītājs un tikai tad tā pilnvaru paplašināšana – vedina domāt par likuma piemērošanu nevis KNAB institūcijai, bet tā vadītāja personībai. Kļūda kļūdas galā.
Pašlaik valstī nav svarīgākas problēmas par premjera īpašumu iegādi vairākos Latvijas novados. E. Repšem nepietikšot algas, lai samaksātu nodokļus un banku kredītus, savukārt nauda, iespējams, esot aizdota ar nepamatoti maziem procentiem – “līdzjūtīgi” norūpējušās ne vien opozīcijas partijas, bet arī vairāku ietekmīgu laikrakstu žurnālisti. Loģisks ir jautājums: kāpēc nevienu nav interesējušas, piemēram, ekspremjera M. Gaiļa attiecības ar “Banku Baltija” tās sabrukuma posmā un ekspremjera A. Šķēles īpašumi, kuru vērtība tagad mērāma ar 29 miljonu vekseli? Acīmredzot kādam vai kādiem ir bail gan no Repšes, gan viņa uzmanības lokā turētā KNAB, un premjers ir jāaptur. “Tā nevar strādāt!” E. Repšem aizrāda arī V. Vīķe-Freiberga.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā tradicionāli uzvar “politiski apspiestie”. Gaidāms arī T. Ždanokas panākums strīdā par viņas tiesību ierobežojumu – tikt ievēlētai Saeimā. Tāpēc arī Saeimas Juridiskā komisija piekāpusies, atceļot ierobežojumus Eiroparlamentā kandidēt eksčekistiem un komunistiem. Starptautiski jāizvērtē komunisms, nevis jāsaglabā ierobežojumi Vēlēšanu likumā, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S. Āboltiņa. Austrumeiropas valstis jau sagatavojušas dokumentus iesniegšanai Eiroparlamentā (EP), lai komunisms starptautiski tiktu izvērtēts un nosodīts, kamēr šajā institūcijā Krievijai nav teikšanas.
Kāda teikšana būs Latvijai, kuru EP pārstāvēs deviņi deputāti? Ir pamats bažām, ka vairāk vietu, apvienojoties stiprā blokā, var iegūt kreisie nekā kašķīgie labējie, kuri par vienotu sarakstu vēl runā nākotnes formā…
Valdības pastāvēšana kopš pērngada 20. septembra karājas mata galā. Spriedzi nemitīgi uztur Latvijas Pirmā partija (PP). Pašlaik netiek slēptas nesaskaņas partiju finansējuma likumā. PP galvenā persona A. Šlesers vēlas saglabāt brīvas rokas oligarhiem finansēt partijas, kā tas bijis līdz šim, kaut gan “ierindnieki” kopā ar koalīciju jau bija nobalsojuši citādi…
Trešdien plkst. 23.06 sākās Pērtiķa gads. Cerēsim, ka tas dos vairāk prieka un mazinās zaudējumu sāpes.
