Laikam vainīga ir mana padomiskā audzināšana, bet vārds «privātīpašums» man izraisa nepatiku.
Laikam vainīga ir mana padomiskā audzināšana, bet vārds “privātīpašums” man izraisa nepatiku. Tādu izjutu nupat, šonedēļ, Bauskas–Jelgavas šosejas malā ieraudzījusi plāksnīti ar brīdinājumu – PRIVĀTĪPAŠUMS.
Tā vien liekas, ka mūsu valsts gudrās galvas, dažādās interešu grupās apvienojušās, Latviju uzskata par savu privātīpašumu, kur notiek tuvcīņa par laupījumu. Reņģēdāji jau sen notiesājuši savus niecīgos sertifikātu krājumus, un tie ir koncentrējušies politiskās un ekonomiskās elites rokās un gaida pielietojumu.
Gaidīšana jeb jaunās valdības veidošana nav pavirzījusies uz priekšu ne par soli. “Jaunais laiks” vēlas šķirt nešķiramos – Tautas partiju un Pirmo partiju. Šī savienība liek domāt par kādu slepenu vienošanos, jo pamatots skaidrojums netiek dots, kāpēc tautpartijiešiem, kuri balsoja pret čekistu un komunistu tiesībām kandidēt uz Eiroparlamentu, pēkšņi sirdij tuva kļuvusi LPP ar pieciem pārbēdzējiem no Jurkāna–Ždanokas ierakumiem.
TP ir pretprasība – ja koalīcijā nav LPP, tad jāiztiek arī bez “TB”/LNNK. Tautas partija nepiekrīt E. Repšes atkārtotai virzīšanai premjera amatam. Šādu iespēju jau vairākkārt noraidījusi arī prezidente V. Vīķe-Freiberga. Trīs jūtīgas lietas partiju skapīšos pretstatītas cita citai – ideoloģija, personālijas un reitingi, pareizāk, tautas cieņa vai necieņa.
Politologi un ceturtā vara vismaz vārdos tēmē uz objektivitāti, taču arī viņi nespēj noslēpt politiskas simpātijas vai antipātijas. Kā zināms, vara mūsu valstī pieder tautai. Diemžēl šo varu tā var realizēt tikai reizi četros gados un arī tad visai nepilnīgi, jo vienīgā izvēle starp partiju sarakstiem ierobežo. Tālab tautas vara ir visai nosacīta. Pat vēlētāju paraksti un vēlme aizstāvēt “jaunos laikus” tagad tiek uzskatīta par spiedienu. Ja ielās iziet un ies krievu skolu nemieru cēlāji, tad tā ir demokrātija.
Tautas “iejaukšanos” valdības veidošanā nevar nepamanīt. Tiek vākti paraksti par iesaistīšanos akcijās, rakstītas atklātas vēstules Valsts prezidentei. Tautai vēl ir cerība, ka valsti var glābt no kreisi centriskā sajaukuma, jo, lai izveidotu valdību bez JL, trūkst vēl viena piecīša…
Mūsu Sandra Kalniete vēl tikai mācās par komisāri, bet Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Hils-Robless strādā intensīvi. Viņš atsūtījis kārtējos ieteikumus, kurus aizņēmies no Krievijas repertuāra: vienkāršot naturalizācijas procesu; apsvērt iespējas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Nupat dzirdēju ziņu, ka Zaļā karotīte Eiropā nedrīkstēšot popularizēt Latvijas preces, tāpēc konkrētās valsts vārds svītrojams. Man tas bija pirmais pārsteigums, pošoties uz jauno savienību.
Vērojot, cik neatlaidīgi Bauskas jau tā izpostītajā sirdī tiecas iekārtoties demokratizētās uzmācības stacija (DUS), jājautā: kāpēc mums jāvēl pašvaldības, ja noteicošais vārds tik un tā pieder privātīpašniekam?
