Eiroparlamenta vēlēšanas sajauca visas politiķu prognozes. Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Šī tautas paruna raksturo EP vēlēšanu patiesi negaidīto iznākumu Latvijā.
Eiroparlamenta vēlēšanas sajauca visas politiķu prognozes. Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Šī tautas paruna raksturo EP vēlēšanu patiesi negaidīto iznākumu Latvijā. Četras deputātu vietas ieguvusī apvienība “TB”/LNNK tomēr nav nonākusi eiforijā. Sarunā ar Latvijas Radio žurnālisti I. Strautmani “tēvzemiešu” frakcijas vadītājs M. Grīnblats atgādināja: Saeimā joprojām esam tikai septiņi.
Zaudējuma rūgtumu ar komisku bravūru piesedza valdošās partijas. Līdz 12. jūnijam tautas nemīlestība bija “viena vai dažu cilvēku” viedoklis. EP vēlēšanu iznākums – ar daudzu tūkstošu balsīm izteikta neuzticība Emša valdībai. Cik gan bija to, kuri uz vēlēšanu iecirkni gāja, domādami par noslēpumaino Eiroparlamentu? Katram tuvāka un saprotamāka ir un būs pašu tēvu zemīte un tas, kas tajā notiek, arī nacionālā drošība ne tikai aizsardzības jomā vien.
Kad norima pārsteiguma, dažiem pat šoka, vilnis, sākās jauns juceklis. Pamodās skauģi un citādi domājošie ar dažādiem argumentiem. Laikraksts “Diena”, piemēram, ar savu parakstu, tātad visi izdevēji vienprātīgi, 14. jūnija numura 1. lappusē paziņoja, ka neietekmīgajā, marginālu (maznozīmīgo) frakcijā Latvijai zudušas četras “TB”/LNNK deputātu vietas. “Diena” vienpusīgi piešķīrusi sev tiesības revidēt vēlētāju izvēli, un ne pirmoreiz.
Iesaku atšķirt arī lielākā dienas laikraksta 15. jūnija otro lappusi, kurā komentētājs A. Ozoliņš atkal lej nedaudz aizturēto žulti pār “tēvzemiešiem”, savukārt Ģ. V. Kristovskis lasītāju vēstuļu slejā visu mierīgi argumentējis un pa plauktiņiem salicis, kliedējot ne tikai “Dienas” pareģojumus vien.
Tracim ap miskastē iesviestajām vēlētāju “balsīm” (ekspremjera A. Bērziņa terminoloģija), kas atdotas “TB”/LNNK, ir viens mērķis – mazināt šīs apvienības panākumus Eiroparlamenta vēlēšanās. Tukša vieta un vairāk nekas.
LTV korespondents Briselē A. Bogustovs par EP margināliem jeb Eiropas nāciju grupu runā pavisam kaut ko citu. Mazajās frakcijās esot vieglāk ar savu aktivitāti ietekmēt EP, kurā, kā zināms, nevienai grupai nav vairākuma un tās meklē un meklēs domubiedrus, arī Eiropas nāciju grupā, minot piemērus, kad tas jau noticis.
Dzīvs ir tas, ko pieminam. Dzīva ir mūsu vēsture un tās samaltie. 14. jūnijā atcerējāmies 1941. gada deportācijas, vakar – Latvijas okupācijas 64. gadskārtu. Tas sabalsojās ar EP vēlēšanu izraisīto vētru. Rīta vingrotāji Latvijas Radio pēc demokrātijas darbdienas 12. jūnijā gaida demokrātijas svētkus. Tie būtu, ja mūsu valdība ievērotu demokrātiskās tradīcijas citās, nu jau vienas savienības valstīs un atkāptos pēc tik skaudra sabiedrības – nē! Taču tandēms – Šlesers un Emsis – ir tikpat nelokāms kā Ždanoka, kura valsts valodas grūtībās apgalvo, ka “tukša vieta tukša nepaliks” un “mēs iesim līdz uzvarai”. Un nebrīnīsimies, ja EP viņas balss citu marginālu grupā pa kreisi būs vairāk dzirdama nekā pārējās astoņas kopā.
“Jaunajam laikam” arī vakar neizdevās neuzticības balsojums Emša valdībai. Tikai kārtējais brīdinājums.
