Tikpat ātri kā atnākuši, Jāņi arī pagāja. Ar runāšanu ap tiem un svinēšanu. Ar piedzīvojuma vēlējumu, pēdējās dobes ravējot, miestiņu baudot un papardes ziedu meklējot.
Tikpat ātri kā atnākuši, Jāņi arī pagāja. Ar runāšanu ap tiem un svinēšanu. Ar piedzīvojuma vēlējumu, pēdējās dobes ravējot, miestiņu baudot un papardes ziedu meklējot. Galu galā daudziem viss beidzās ar sāpošu muguru, galvu vai vēderu un apziņu, ka dienas atkal kļūs īsākas.
Pirms svētkiem spriežam par augstām, filosofiskām kategorijām, pēc tiem vieni skaita ieņēmumus par reklāmām, alu un ēdmaņu, citi… bojā gājušos un cietušos. Bilance vēl top.
Klātienē biju tikai pie sava atmiņu ugunskura un Latvijas Radio (LR) un Televīzijas sārta, tāpēc izpaliek atbilde uz visu svinamreižu “aktuālo” jautājumu: kā tu izjuti svētkus?
Galvenie izklaides centri atradās Valkā (TP), Ogrē (opozīcijas partijas un “Čikāgas piecīši”), Bauskā (neitrālie) un… Bragā Portugālē. Brīnums nenotika. Mūsējie zaudēja Nīderlandei, un paralēlās spēles Čehija – Vācija iznākumam vairs nebija nozīmes. Latvijas futbolisti Eiropas čempionātā izdarīja visu, ko spēja. Ja vēl būtu iemācījušies savas valsts himnu un tās laikā nestāvētu ar sakostiem zobiem, bet dziedātu tā, kā to darīja, piemēram, holandieši, nebūtu ko iebilst.
Šie bija mūsu pirmie Jāņi Eiropas Savienībā. Ir arī pirmie zaudējumi – lēni augošas cenas katram un 21 tūkstotis eiro valstij, kas jāmaksā “cīnītājai par taisnīgu lietu” T. Ždanokai. Eiropas Cilvēktiesību tiesa sodījusi Latviju par likumu, kas aizliedz “ilgstošiem” komunistiem un bijušajiem čekistiem kļūt par deputātiem. Ždanoka neslēpj raksturīgo vīpsnu, ko E. Veidemane nosaukusi par “sasalušas līdakas smaidu”. Savukārt K. Streips par šo frāzi būtu ar mieru žurnālistei piešķirt balvu.
Aizejot garajās vasaras brīvdienās, Saeima atturējās no galīgā lēmuma par algas paaugstināšanu skolotājiem ar 1. septembri, ko, pie varas raujoties, steigā nobalsoja jaunā koalīcija. Pedagogi palika neziņā, Emsis solīja, ka nauda būs. Taču viņš prot arī melot.
Melnā mape ar sūdzībām par J. Strīķi, ko valdīšanas pirmajās dienās visiem rādīja I. Emsis, un kompromāti, par kuriem bļaustījās iekšlietu ministrs Ē. Jēkabsons, rādījās tukši. Strīķes darbā nav konstatēti pārkāpumi, bija spiests paziņot jaunais KNAB priekšnieks A. Loskutovs.
Premjers caurkritis arī paziņojumos par “valsts izlaupīšanu”, kas notikusi, Repšes valdībai noslēdzot mierizlīgumu ar “Lattelekom”. “Neatkarīgā Rīta Avīze” publicējusi slepenā līguma nepilnīgu tekstu, kurā žurnālisti pamanījuši ziņu par Kalvīša parakstītu projektu “Lattelekom” lietā, kas Latvijai nestu tūkstošiem latu zaudējumu.
Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga sarunā ar žurnālistiem LR dažādu ideoloģiju un mērķu partiju sadarbībā nesaskatīja neko ārkārtēju. Katrs Latviju izjūt citādāk.
Atklājas, ka mēs nemaz īsti nezinām, par ko esam nobalsojuši, atbalstot Latvijas iestāšanos ES. Par eiro gan tika runāts. Nupat prezidente mums apgalvo, ka esam balsojuši arī par Eiropas konstitūciju un referendums vairs nav vajadzīgs, kaut gan par konstitūcijas tekstu ES valstu valdību vadītāji vienojās tikai šonedēļ. Visvieglāk manipulēt ar tiem, kam “visa vara” ir tikai vārdi Satversmē – bez seguma.
