Pagājusī bija sociālistu spīdošu panākumu nedēļa. Eiroparlamenta pirmajā plenārsēdē par EP prezidentu ievēlēts spāņu sociālists Josē Borels, kuru saucot arī par Katalonijas komunistu.
Pagājusī bija sociālistu spīdošu panākumu nedēļa. Eiroparlamenta (EP) pirmajā plenārsēdē par EP prezidentu ievēlēts spāņu sociālists Josē Borels, kuru saucot arī par Katalonijas komunistu. Par viņu balsojuši TP un JL deputāti, tādējādi it kā veicinot Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Barrozu ievēlēšanu.
Dienu vēlāk, sagaidot deputātus, pie Eiroparlamenta ēkas pret krievu skolu reformu piketēja skolēnu un viņu vecāku grupa, kas ar T. Ždanokas palīdzību un EP finansiālu atbalstu bija ieradušies Strasbūrā. R. Pīks (TP) solīja turp vest represētos, kā arī Latvijā integrējušos krievus, lai skaidrotu okupācijas sekas. Kad tas notiks, nav zināms. Savukārt V. Dombrovskis (JL) sacīja, ka nekādu šovu nerīkošot. Šoreiz astoņi mūsu EP deputāti izplatījuši dokumentu, kurā nosodījuši Ždanokas rīcību. Piketētāju organizētu braucienu uz Strasbūru daži EP deputāti nosaukuši par neparastu parādību, jo iekšpolitiskus strīdus “uz šejieni neviens netransportē”.
Trešdien Saeima ļoti vienkārši, ar 55 deputātu balsīm “par” un 31 “pret”, par ārlietu ministru R. Pīka vietā ievēlēja pazīstamo politologu A. Pabriku. Rezultāta variantu apspriešana ilga divas nedēļas. Ik stundu radioziņas sākās ar minējumu – vai tik balsojums par ārlietu ministru nebūs izšķirošs I. Emša valdībai. A. Slakteris: “Ja Pabriku neievēlēs, citu kandidātu nevirzīsim un valdības pastāvēšana būs apdraudēta.” J. Jurkāns (TSP): “Par Pabriku nebalsosim, pēc amatiem netīkojam.” Pēc sarunām ar I. Emsi un valdošo partiju līderiem Jurkāns domas pēkšņi mainīja – viņiem jānoturot šī valdība. Ar TSP tiešu un sociālistu netiešu atbalstu viss notika, kā paredzēja I. Emsis: “Mēs esam stabili un stipri, mums nekas nedraud. Pabriku apstiprinās un nākamā gada budžetu pieņems.” Noslēpums paliek: kas solīts “saskaniešiem” par “grūto” balsojumu? Varbūt vienīgi satiksmes ministra amats, pieeja valsts slepenajai informācijai jau ir nodrošināta, A. Klementjevam kļūstot par Nacionālās drošības komisijas sekretāru. Analītiķi ir apjukuši, jo Latvijas politika esot neprognozējama. Kamēr Tautas partija un “Jaunais laiks” viens otru apsaukās, Emsis jutīsies stabili.
Kā parasti, lakonisks vērtējumā bija “Dienas” komentētājs A. Ozoliņš: “Labākas valdības Maskavas kungiem un viņu kalpiem Latvijā nav bijis, bet Pabriks un pārējais ir tikai detaļas.” Šādu situāciju veiksmīgi uztur mainīgas orientācijas Tautas partija un klīrīgais “Jaunais laiks”. Savukārt “tēvzemieši” lepnībā par panākumiem EP vēlēšanās uz notiekošo tikai noraugās vai atturas, kā tas bija balsojumā par ārlietu ministru.
Svētkiem beigas nav paredzamas. Šonedēļ Rīgā notiek Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls “Eiropiāde” ar aptuveni četriem tūkstošiem dalībnieku no 21 valsts. Varbūt vēlāk kāds no viņiem kartē meklēs mazo punktiņu ar nosaukumu Rīga un rādīs saviem draugiem, iesakot apskatīt mūsu skaisto zemi, kuru tik ļoti nemīl, bet tomēr iekāro komunistu praķi nometušie sociālisti.
