Paviršā politiskā iestudējuma kārtējais cēliens ir beidzies. Kā jau rakstīju pirms nedēļas, laikus tikām radināti pie domas, ka Eiropas komisāre Sandra Kalniete tiks nomainīta.
Paviršā politiskā iestudējuma kārtējais cēliens ir beidzies. Kā jau rakstīju pirms nedēļas, laikus tikām radināti pie domas, ka Eiropas komisāre Sandra Kalniete tiks nomainīta.
Scenārijs bija visai prasts, bet viltīgs gan. Notikumi risinājās divos līmeņos – redzamajā un slēptajā. Vispirms koalīcijas partijas pieteica savus Eiropas komisāra kandidātus. Dikti smuka gribēja būt Tautas partija (TP) – tikai Kalnieti un nevienu citu! Mācītāju partija – tikai Lujānu un nevienu citu! Vilcinājās Zaļo un zemnieku savienība, līdz pats premjers aizdevās uz Lisabonu pie lielā komisāra Ž. Barozu – redzēs, ko šis teiks par blondo kandidāti, kas vienmēr ir klāt, kad augsti amati dalāmi. Karsto ziņu nedaudz atdzesējis, I. Emsis nosauca savas partijas izraudzīto – I. Ūdri.
Cerēdama uz TP atbalstu, ar tās līderiem tikās Eiropā un savā tautā cienītā S. Kalniete. Izšķirošajā valdības sēdē otrdien TP bija iedalīta svarīgākā loma – jāpieprasa balsojums par oficiāli nosaukto Ūdres kandidatūru. Šajā brīdī pēc scenārija I. Emsim bija jāpārtrauc sēde un jāiet apdomāties. Pie reizes vajadzēja pārbaudīt, kā norit scenārija slepenās ainas – Ūdre varbūt jau tikusies ar Eiropas Komisijas prezidentu Ž. Barozu. Lidojums uz Briseli gan bija “noformēts” kā potenciālās kandidātes atpūta kopā ar ģimeni.
Sēdes turpinājumā premjers paziņoja vienpersonisku lēmumu – Eiropas komisāres amatam viņš izvirza Saeimas spīkeri I. Ūdri –, kas vēlāk kļūst par visu valdības partiju lēmumu. Notika tieši tā, kā I. Emsis teica dienu iepriekš: “To, kuru nosaukšu, koalīcija pieņems!” Neviens neprotestēja, arī TP aizstāvamā S. Kalniete bija aizmirsta.
Tautas partijas ministri atraisījās pēc sēdes. Emsim tika piedraudēts ar dzelteno kartīti (brīdinājums futbolā), ļoti bēdīgā balsī solīts rūpīgi izvērtēt premjera pārgalvīgo rīcību. TP atbilde uz jautājumu par gaidāmajiem labumiem pēc kārtējā pakalpojuma Emsim bija nepārliecinoši klusa un noraidoša – fui, fui, mums par to nav nekādas intereses! Vāji iestudētais traģiskais fināls pārvērtās komēdijā.
Situācijas nopietnību līdz galam uzturēja premjers. Kad žurnālisti apšaubīja, vai kandidāta nosaukšanai nebūtu jānotiek demokrātiskā veidā, I. Emsis ilgi neminstinājās: “Jā, varētu būt, bet ne mans veids!” Nereti cilvēks atklājas, kad viņš par to vismazāk domā.
Mums, no partijas interesēm tālu stāvošiem, ir grūti paredzēt, pēc kāda scenārija notikumi risināsies turpmāk. Balsis par sīkām, lai mūs sadzirdētu. I. Emsis atgādina zirgu, kam uz ausīm uzliktas klapes un kurš iet tikai tur, kur rausta groži, – te no Ventspils, te no Maskavas, bet varbūt pat no Briseles.
Daži politikas speciālisti situāciju Latvijā salīdzina ar notiekošo Baltkrievijā. Bet Tautas partijas vadītāji reizi pa reizei, pat šīs nedēļas sākumā, atgādina, ka mīl šo valdību. Diemžēl karstas mīlestības apliecinājumu nav ne interneta portālos, ne citos plašsaziņas līdzekļos, kur pie vārda tiek t. s. vienkāršais cilvēks. Atsauksmju kopsavilkums izsakāms īsi: Sandras Kalnietes nomaiņa pret Ingrīdu Ūdri ir Latvijai apkaunojoša.
