Interesantākās ziņas nāk no sportiskajām Atēnām. Atmiņā ilgi paliks ar Olimpisko spēļu un Grieķijas vēsturi piesātinātie atklāšanas svētki. Mūsējie – balti, gana solīdi, bet vēsi, bezpersoniski.
Interesantākās ziņas nāk no sportiskajām Atēnām. Atmiņā ilgi paliks ar Olimpisko spēļu un Grieķijas vēsturi piesātinātie atklāšanas svētki. Mūsējie – balti, gana solīdi, bet vēsi, bezpersoniski. Nemanāmi arī pirmajā sacensību nedēļā. Prot atrast neveiksmju iemeslus – karstums, nepareiza taktikas izvēle, neobjektīvi tiesneši. Trūkst galvenā – drosmes atzīt, ka citi bijuši spēcīgāki.
Pēc atgriešanās no atvaļinājuma un olimpisko Atēnu apmeklējuma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga metusies aizstāvēt I. Emsi un I. Ūdri no nevalstisko organizāciju (NVO) un sabiedrības “iejaukšanās politiskos procesos”. I. Ūdres izvirzīšana komisāres amatam bijis politisks lēmums (par tiem, kā zināms, neviens neatbild) un NVO rīkotais pikets esot Satversmes pārkāpums visrupjākā veidā. Tādi lēmumi jāpieņemot diskrēti, pieklājīgi un korekti, bez politiskas tirgošanās un kandidātu apspriešanas. Taču tirgošanās ir notikusi dažādos līmeņos. Turklāt dienu iepriekš preses konferencē I. Ūdre pati atzina, ka izturēšanās pret “Dienas” žurnālisti Rīgas lidostā nav bijusi korekta.
Sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs R. Putnis ir pārliecināts, ka NVO ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums paust savu nostāju. Tikpat noteikta bija politikas lietpratēja N. Ločmele. Politologs J. Ikstens izteicās skarbāk. Viņa vārdus neatkārtošu, kaut arī piekrītu tiem. R. Putnim nesaprotama šķitusi prezidentes aizbildināšanās, ka viņa ir pārprasta, un viņš gaida atvainošanos “Delnai”, arī citu NVO aktīvākajiem cilvēkiem.
Demokrātisko tiesību skaidrojumā acīmredzama ir atšķirība starp vecāko un jaunāko politiķu paaudzi (arī Rietumos skoloto). Ko gan no tā secināt “pūlim” – paust savu viedokli vai klusēt, kaut arī viss jūk un drūp? Stipri atšķirīga ir arī preses izdevumu nostāja strīdā, ko var un ko nedrīkst nevalstiskās organizācijas, piemēram, Preses namā drukātajos izdevumos un laikrakstā “Diena”.
Vairai Vīķei-Freibergai ir laimējies – viņa izvilkusi zelta zivtiņu. Divas vēlēšanās jau piepildījušās. Viņa kļuvusi par Valsts prezidenti, ievedusi pavalstniekus NATO. Trešā – nams Jūrmalā – iestrēgusi. Žēl Imanta Freiberga.
Manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Ūdres izraudzīšana komisāres amatam bijusi valsts amatpersonu saskaņota ar Eiropas Komisijas prezidentu Ž. Barozu. S. Kalnietes “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” un komunisma briesmu darbu pielīdzināšana holokaustam vecajai Eiropai kļuvusi neērta.
Beigušās Tautas partijas un “Jaunā laika” (“JL”) sarunas. Tām bijuši atšķirīgi publiskie mērķi. “JL” tikai viens – jauna labēja vairākuma valdība. Kāds radioklausītājs ieteica atstāt visu, kā ir, – lai iepuvušais auglis nokrīt pats.
Kaut vai domās atcerēsimies un saviem bērniem un mazbērniem stāstīsim, ka rīt ir Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena un 23. augustā paiet 15 gadu, kopš trīs brīvību mīlošas tautas vienoja “Baltijas ceļš”.
