Iecietība ir rakstura iezīme, arī morāles kategorija. Tai atvēlēta pat īpaša diena – 16. novembris.
Iecietība ir rakstura iezīme, arī morāles kategorija. Tai atvēlēta pat īpaša diena – 16. novembris. Tomēr katram ir savs iecietības mērs. Arī man.
I. Emša valdības iecietība pret kreisajiem bijusi priekšspēle tai realitātei, no kuras neizbēgt. Ja ne 9., tad 10. Saeimā noteikti kreisie gūs pārsvaru, lēš bijušais premjers. Ne velti galvenā integrētāja E. Aldermane valsts svētku priekšvakarā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa apšaubīja pilsonības piešķiršanas atteikumu pat krievu skolu aizsardzības “štābistam” J. Petropavlovskim, kurš publiski ir apgalvojis, ka viņa rīcībā ir arī kaujinieki.
Neiecietību pret “Gardas meiteni” visai nenozīmīgā amatā Aizsardzības ministrijā jau kurā “Skatā no malas”, juzdamies aizskarts, nespēj apslāpēt K. Streips. Būt objektīvam un salauzt sevī personisko ir gandrīz neiespējami.
Latvijas Televīzijas žurnāliste I. Jaunalksne TV digitalizācijas afērā daudzko atšķetinājusi un prokuratūras rokās ielikusi risinājuma pavedienus. Diemžēl izmeklēšana tiesībsargiem nevedas. Varbūt iecietība ir arī pērkama?
Valdības kabinetos politiķi meklē formulējumu Latvijas Televīzijas un Radio juridiskajam statusam. Radio ģenerāldirektors Dz. Kolāts saskatījis lamatas sabiedrisko saziņas līdzekļu neatkarībai. Aizdomas rada arī I. Emša atklātība, nosaucot nemīlamos – “Panorāmu” un “Dienas” komentētājus. Kā ielikt “rāmjos” žurnālistus? Tāds ir jautājums.
Atklājas, ka, izkļūstot no pusgadsimta okupācijas, vislielākie cietēji Latvijā bijuši tie, kuri pēkšņi atradušies neatkarīgā, bet citā valstī. Mūsu ārlietu ministra saukts, atkal ieradies Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Robless, lai pamācītu, kā uzsūkt naturalizēties negribīgo masu. Neviens komisārs ne no vienas debespuses pusgadsimtā nav interesējies, kā savā vienīgajā zemē jutušies un jūtas latvieši… Bet mēs esam iecietīgi. To apstiprina pat prasīgais cilvēktiesību sargs N. Muižnieks.
Beidzot esam tikuši pie sava enerģētikas komisāra. Par A. Piebalga apstiprināšanu šajā amatā šaubījies nav neviens. Tikai viņa iztaujāšanas laikā LTV rupji pārkāpa valodas likumu. Vai tad sveša ir tikai krievu valoda?
Pelēcīgajā Rīgā pirmssvētku pirmdienā vēroju, kā stabos uz Salu tilta slapjdraņķī vējā raustījās sarkanrozāsarkani karogi. Nenoturīga krāsa, slikts materiāls vai nevērība? Iecietība beidzas, ja skarti mūsu valsts simboli.
Pirmdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pievērsīsies sarunām ar Saeimas frakcijām. Emša valdības krišana ir ieilgusi, un arī budžets deg “zilās ugunīs”. K. Kariņš no “Jaunā laika” drošina: valdība taps ātri, jo labējie spēki ir vienojušies. Atliekot vienīgi izkārtoties. Kārtējā pārgrupēšanās ir izdevīga ministriem, jo no budžeta var paņemt “pārcelšanās naudu”.
No Iecietības dienas un valsts svētkiem pāriesim uz Mirušo piemiņas dienu, 21. novembri. Taču piemiņa nav atkarīga no kalendāra, tā ir mūžīga.
