Latvijai ir laimējies – mūsu valdības nenoveco, tās strādā «uz maiņām». Diezin vai Ministru kabinetā pietiks vietas, kur pakārt kārtējo «aizgājēju».
Latvijai ir laimējies – mūsu valdības nenoveco, tās strādā “uz maiņām”. Diezin vai Ministru kabinetā pietiks vietas, kur pakārt kārtējo “aizgājēju”. Trešdien Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga jaunās valdības veidošanu uzticēja Aigaram Kalvītim. Tautas atbalsts minimāls, “Jaunā laika” aprēķini liecina, ka valdība var palikt vecā, bet ar citu premjeru. Cik garš, tik plats.
Trīs lietas – labas lietas. Trīs nedēļas Saeimas lielākās frakcijas meklēja vēlamāko modeli, bet neatrada un piedāvāja katra savu premjera kandidātu. Prezidente uzklausīja trīs – K. Kariņu (“JL”), A. Kalvīti (TP) un A. Šleseru (LPP), izvēlei palika tikai divi pirmie. Tautas partijas sūtņi ieradās ar biezām mapēm padusē, rādot, ka viņu plāni ir tikpat apjomīgi kā ambīcijas. Taču dokumentu saturu atstāja slepenībā. “Jaunā laika” frakcijas deputāti Prezidenta pils durvis vēra pašpārliecināti, ar paceltām galvām. Zaļie zemnieki, apzinādamies, ka mazs cinītis var gāzt lielu vezumu, neslēpa savu nozīmīgumu. “Tēvzemieši” ir gatavi strādāt opozīcijā, ja valdība atkal balstīsies uz “klibo kreiso kāju”.
K. Kariņš solīja valdību izveidot nedēļas laikā, A. Kalvītis – dažās dienās. Lielas atšķirības nav, kā tajā teicienā par iesnām, ko vieni solās izārstēt septiņās dienās, citi – vienā nedēļā. Neveiksmes gadījumā pa rokai vienmēr būs A. Šlesers.
Vaira Vīķe-Freiberga pēc sarunām sacīja, ka visi šķēršļi ir noņemti un uz brīva laukuma jāsāk kaut ko būvēt. Taču realitāte ir cita. Būvlaukumā nojaušami vismaz pieci klupšanas akmeņi – uzkrāto sertifikātu “atprečošana”, “Lattelekom” privatizācija, dzīvokļu īres griesti, minoritāšu konvencijas ratificēšana un Pirmās partijas “piecīšu” klātbūtne iespējamā koalīcijā.
Neatkarīgas valsts prioritātes ir nemainīgas – izglītība, veselība, sociālā nodrošināšana, ko var apkopot vārdos – dzimtenes un tās cilvēku mīlestība. Diemžēl dažādām partijām ir atšķirīgi mērķi, bieži vien savs krekls – tuvāks, un likumi nereti uzrakstīti kādas saujiņas interesēs vai arī ar “spraugām” – apejami. Tāpēc mīņājamies uz vietas.
Pie likumu rakstīšanas un labumu sadales grib tikt arvien jauni grupējumi. Šonedēļ S. Dolgopolova partijai “Cita politika” apstiprināts jauns nosaukums “Jaunais centrs”. Savukārt Demokrātiskā labklājības partija kļūšot par “Dzimteni”. Ir arī citu grupu aizmetņi gan labajā, gan kreisajā flangā. Dievs, dod neapjukt jau pašvaldību vēlēšanās!
“Diena” atklājusi, ka Ģ. V. Kristovska māte, tāpat kā vairāki citi politiski represētie, braukusi iepazīties ar Eiroparlamentu par ES naudu. Varbūt dienas lielākais laikraksts justos gandarīts, ja Eiropas Padomes deputāts savu māmuļu būtu vedis ragaviņās uz mežu, nevis uz Briseli… Mainās laiki, mainās tikumi.
Kritiska situācija izveidojusies Ukrainā pēc prezidenta vēlēšanām, kuras netieši pārraudzīja Krievijas prezidents, divreiz dodamies uz “maizes klēti”. Ukraiņu manifestācijas Kijevā un citās lielākās pilsētās atgādina Rīgu 1991. gadā, kad patriotu lūpās dega viens vārds – brīvība!
