Ziemassvētki atbraukuši, sauju sniega atveduši; tik vien bija – zīlītei Deguntiņu noslaucīt.
Ziemassvētki atbraukuši,
Sauju sniega atveduši;
Tik vien bija – zīlītei
Deguntiņu noslaucīt.
Pastnieki nes pilnas somas,
Tajās tikai labas domas;
Ko vien cilvēks uzburt var,
Lai nu dvēseli tas skar.
Vairāk nekā vēstuļu
Somās raibu reklāmu:
Pērciet, pērciet, viss tik lēts!
Taisnība vai uzspēlēts?
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
“Fabrikanti” dzied;
Rīgas mēra amatam
Ņemšot Filu ciet.
Apsveriet, baušķenieki,
Sarakstos ja vietas liekas,
“Fabrikantu” rinda gara,
Katra “zvaigznīte” no svara.
Ikkatru pirmdien”s vakaru
Sauc “sociķi” uz sakaru.
Pie tējas tases sīvas
Tad spriedīšot par dzīvi,
Lai Rīgā arī turpmāk vēl
Pie stūres būtu Bojārs dēls.
Likums bargs jau pieņemts
Saeimā,
Pīpmaņiem nu drūmums vaigā:
Aizliegts smēķēt te un tur,
Bet vislabāk – it nekur.
– Druviete ir pārpratums,
Tā pagalam netīk mums. –
“Štābisti” nu naidā lielā
Saukšot bērnus atkal ielās.
Kalvītis jau sadzirdējis –
Valdību kāds šķobīt vēlas.
Politiķi tagad tērgā:
Gaišā tā vai melnā sērga?
“Dievs, Tava zeme deg!”
Tā sauca Eglītis,
Kad kara kāvi pāri Rīgai vēlās.
Nu saucam mēs:
“Dievs, Tava zeme deg!”,
Kad dzejnieks sirmgalvis
Var palikt drīz bez pajumtes…
Anglija un Amerika
Vienoti ar Džugašvili
Jaltā, skarot Baltiju,
Pieļauj starptautisku grēku:
Aizmirst atgādināt “tētim”
Izvest savu karaspēku.
Baltieši nu itin pikti
Prasa kara sabiedrotiem dikti
Būt par vidutājiem pusēm,
Nevis dziļdomīgi klusēt.
Putins, viltīgāks par lapsu,
Pat ij nedomā par maksu;
Pazemojot latvju tautu,
Prezidenti sauc uz rautu.
Tautu pārņem dziļas bažas,
Vai tik pietiks savas galvas –
Steigs ar padomu it klusi
Roblesi un Ekeusi.
Šampanieti saldi malkos,
Putins nogremdēs mūs maldos:
– Nebijām mēs okupanti,
Nedraud starptautiski panti.
Īres griestus nolemts “nejaukt”,
Uguni uz Saeimu nesaukt,
Līdz kad nabadzīgie ļaudis
Augstos debespēļos snaudīs.
Triecientempā pieņemts
budžets,
Tikai nedaudz uzbužināts,
Kuru, vēl pirms Emsis krita,
Kalvīt”s bargiem vārdiem sita.
Ausīs skan viens vienīgs
sauciens:
Kājāmgājējs, bojāgājējs!
Tikai autobraucējam nekas –
Ceļā cilvēks pagadās,
Brauc tik nost kā nieka zaķi
Vai aiz mīlas aklu kaķi.
Lai tik skumīgs nav(a) beigums,
No svētku sveicieniem kāds
teikums:
“Zvaigznes staro tik augstu,
augstu.
Sasildi zemi ar savu plaukstu,
Ar savu sirdi, ar savu gribu,
Ar savu karsto mīlestību.”
(M. Bārbale)
