Dienas gaitās ejot, nez kāpēc ausīs skan un skan Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmas vārdu atlūzas: vēl nāks piektais gads, asins [as’ru] straumes līs un visaugstākās priedes nolauzīs.
Dienas gaitās ejot, nez kāpēc ausīs skan un skan Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmas vārdu atlūzas: vēl nāks piektais gads, asins [as’ru] straumes līs un visaugstākās priedes nolauzīs. Tas kā nolemtība nāk mums līdzi – gan piektais gads, gan asaras (asinis ar’), bet jūrmalas kāpu priedes vistiešākajā nozīmē ļimst zem naudas varas un alkatības cirvja.
Šī gada Vasarsvētki Bauskā datēti ar benzīna cisternu guldīšanu degvielas uzpildes stacijas būvbedrē. Vecļaudis ar ilga mūža pieredzi teiktu – tas svētību nenesīs. Diplomātes un rakstnieces Annas Žīgures rakstītais “Latvijas Avīzē” sakarā ar Jūrmalas Domes nāvesspriedumu simtgadīgajām priedēm šo to liek padomāt arī baušķeniekiem: “Pastāv kaut kas svarīgāks nekā vēlētāju griba, un šis slepenais spēks joprojām diktē noteikumus.” Viņa arī rezumē, ja lietas norisinās tā kā Jūrmalā, tad nav nepieciešamas ne vēlēšanas, ne Saeima.
Vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies. Visinteresantāk veidojas Zaļo un zemnieku savienības kandidātu saraksts. Te pieņem vispretrunīgākās personības. No bijušā kompartijas funkcionāra Augusta Brigmaņa un visu gribošās Ingrīdas Ūdres līdz radikālākajam no nacionāļiem Visvaldim Lācim. Šai kompānijai nolēmusi pievienoties arī kriminālvajāšanai pakļautā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā partija “Latvijai un Ventspilij”. Tā sacīt – visām gaumēm. Vēsture atkal brīdina un atgādina, ka atmodai jāceļas ik rītu, nevis pa simt gadiem reizi.
Zilās liesmās turpina degt Izglītības un zinātnes ministrija. Tā gan pasteigusies atzīt, ka vidusskolu beidzēju matemātikas uzdevumi, kas mīklainā kārtā izzagušies no ministrijas seifiem dienu iepriekš, nav bijuši īstie un eksāmens uzskatāms par notikušu. Pret to vērsušies vairāku Rīgas ģimnāziju audzēkņi, būdami pārliecināti, ka uzdevumu kopijas izplatījušās masveidā, līdz ar to esot apstrīdama centralizētā pārbaudījuma kvalitāte. Žurnālists Jānis Domburs raidījumā “Kas notiek Latvijā? uzteica jauniešus par uzņēmību patiesības meklējumos.
Trešdien Saeimā galīgā lasījumā atbalstīts lēmums pēc 1. novembra, t. i., pēc vēlēšanām publiskot “čekas maisu” saturu. Tas gan nenozīmē, ka tā arī būs, jo Saeima un valdība, cerams, mainīsies, taču vēlēšanu kampaņā partijas cer kādu labumu gūt arī uz “maisu” rēķina.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas zvaigžņu stunda pienāca trešdienas vakarā (pēc Latvijas laika), kad viņa uzrunāja ASV Kongresu. Trīspadsmit reižu runu pārtrauca aplausi. Arī tad, kad prezidente par mūsu drūmo pagātni sacīja: “Šī NAV vēstures pārrakstīšana, šie ir kaili fakti.” Ekspremjers Valdis Birkavs gribētu, lai pateicības virknē ASV būtu vēl viens paldies – par kara noziedznieku statusa noņemšanu latviešu leģionāriem, tādējādi tuvinot Rietumu un tuvējo kaimiņu sapratni.
Nedēļas citātam izvēlējos pašreizējam noskaņojumam atbilstošu atziņu, ko 17. gadsimtā uzrakstījis franču hercogs Fransuā de Larošfuko: “Lielo vīru slavu vienmēr der salīdzināt ar līdzekļiem, kādus viņi lietojuši tās iegūšanai.” Savukārt publiciste Anda Līce ar humoru pieskārusies kādai likstai, kas ir aktuāla arī baušķenieku mazdārziņos: “Ja kāds apēdīs Latviju, tad tie būs gliemeži!”
