Visneinteresantākā lasāmviela ir partiju priekšvēlēšanu programmas.
Visneinteresantākā lasāmviela ir partiju priekšvēlēšanu programmas. Tās ir cita citai līdzīgas, atšķiras vienīgi virzība – pa labi vai kreisi. Priekšplānā noteikto ne vienmēr izdodas realizēt, jo valstī visas nozares ir cieši saistītas – kādai pielikt var tikai uz citu rēķina. Savulaik, piemēram, Andrim Šķēlem glābt savu valdību palīdzēja pensionāri. Sekas tam vēl tagad jūtamas – līdz maksimumam kritusies ekspremjera reputācija, aizvainotie pensionāri taisnību meklē un atrod tiesā.
No runāšanas gan neviens bagāts nekļūst. Taču svarīgi, ar ko sākt. Interesanti vērot radio un TV ziņu programmu izkārtojumu dažādos medijos. Pagājušajā nedēļā vairākums masu informācijas līdzekļu par galveno tēmu izvēlējās “praida” izraisītos nemierus, strīdus visaugstākajās aprindās: kas un ko kuram ļāvis, liedzis vai ieteicis, cik atbilstīga bijusi policistu rīcība, mēģinot ierobežot seksuālās minoritātes aktivitāšu pretinieku uzbrukumus. Ieguvēji ir homoseksuāļi. Par viņiem runā, viņus (pārsvarā jaunus cilvēkus ar angļu akcentu) intervē. Tā gadās, kad pakārtotais kļūst par galveno.
Pēc kārtējās ārzemju vizītes, saņēmusi mazo balvu par demokrātijas iedibināšanu Latvijā, atgriezās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Domāju, ka no lidojuma augstumiem viņa būs redzējusi savas dzimtenes saules izdedzinātos laukus vai varbūt dzirdējusi par zemes kopēju izmisumu. Tomēr ne. Preses konferencē Rīgas lidostā viņa pauda sašutumu par nekaunīgajiem uzbrukumiem gejiem un lesbietēm. Laikam jau tik ļoti daudzinātajā demokrātijā pretrunīgi vērtētā homoseksuāļu kustība ir svarīgāka par veselu tautsaimniecības nozari.
Tautas partijas ministrus cildinošo reklāmu nespēj apturēt ne Saeimas Pretkorupcijas komisija, ne KNAB, arī Nacionālā radio un televīzijas padome. Likumā ielikts “ilgtermiņa” robs, kur ietilpināties trešajam “spēlētājam”. Izpildītāji premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka un reklāmmeistara Ērika Stendzenieka personā jūtas kā miera baloži padomju laikos. Cāļus, t. i., naudu un tās devējus, skaitīšot rudenī, kad darbiņš būs padarīts. Manuprāt, šis reklāmas veids ir vistīrākā politiskā korupcija ar moto: es tev, tu man.
Veselības ministrs Gundars Bērziņš aiz dusmām par it kā dāsni dotās naudas izšķērdēšanu nepiedalījās Stradiņa slimnīcas jaunā ēdināšanas kompleksa atklāšanā, bet slimnīcas direktors Māris Pļaviņš uz izmeklēšanas laiku atstādināts no darba. Vai tikai viņš nebūs atteicies no Tautas partijas netieši organizētās ministru cildināšanas? G. Bērziņš “Stradiņos” tik ļoti lielījies ar veikumu medicīnā un zīmējis nākotnes idilli, ka tas vairāk izklausījies pēc izmisīga priekšvēlēšanu lūguma – es arī jaunajā valdībā gribu būt ministrs!
Koru Olimpiādē Ķīnā trīs zelta medaļas un čempiona titulu izdziedāja pasaulslavenais koris “Kamēr…”. Tas esot sensacionāls gadījums, kad viens koris izcīna trīs galvenos apbalvojumus uzreiz. Esmu stipri pārliecināta, ka mūsu izcilie kori un mūziķi veic daudz nozīmīgāku misiju savas valsts tēla spodrināšanai un atpazīšanai nekā politiķi, kuri visbiežāk pūš Džordža Buša pasniegtajā stabulē.
Latvija jau ir ierauta, ASV un Izraēlai vienojoties, sāktajā Libānas mierīgo iedzīvotāju slaktiņā un pilsētu graušanā. Valdība piešķīrusi 40 tūkstoš latu humānajai palīdzībai cietušajiem, mūs ikvienu aicina ziedot. Cilvēciski un arī ciniski, ja pasaule nevar vai negrib savaldīt Izraēlu.
