Nolēmu uz pagājušo nedēļu paraudzīties ar premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka acīm – no pozitīvisma viedokļa. Nu padomājiet, cik tad ilgi var lamāt un kritizēt valdību! Tā taču ir mūsējā, vienīgā.
Nolēmu uz pagājušo nedēļu paraudzīties ar premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka acīm – no pozitīvisma viedokļa. Nu padomājiet, cik tad ilgi var lamāt un kritizēt valdību! Tā taču ir mūsējā, vienīgā.
Skatos “Latvijas Avīzē” uz smaidošo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un viņas kungu Imantu, cik omulīgi viņi jūtas savējo vidū “3×3” nometnes ceturtdaļgadsimta jubilejai veltītajā šīs kustības no malu malām sabraukušo vadītāju un dalībnieku salidojumā Rīgas Latviešu biedrības namā. Skatos un domāju: šī gudrā, elegantā un pasaules augstākajās aprindās cienītā latviete pat līdz prezidentūras beigām, iespējams, īsti nesapratīs tos glupos ļautiņus, kuri kā jēri tūkstošiem sakāpa lopu vagonos, un tos tūkstošus, kuri vēlāk sabēga kolhozos, nepasūdzējušies policijā. Un labi vien ir, prezidente gluži vienkārši to saprast nav pelnījusi.
Pozitīvisma kampaņā smuki iekļaujas dažādu ierēdņu citpartijiešu atstādināšana no amatiem un savējo iesēdināšana viņu vietā divus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Saukli “Kā var nesolīt!” nomainījis cits – citas partijas izpildījumā: kā var aizmirst solīto! Labdarība pēkšņi kļuvusi par aprēķina preci.
Minētajā kampaņā gan nemaz neiederas sargsuņi “Providus” un “Delna”. Šīs sabiedriskās organizācijas tā izslāpušas pēc upuriem, ka par visu makti grib zināt, kas finansē varas vīrus un sievas cildinošos reklāmas rullīšus, kuros tautā populāri cilvēki visiem saprotamā valodā uzskaita attiecīgās nozares augstāko priekšnieku labos darbus, cerot uz pozitīvismu no viņu puses arī pēc vēlēšanām.
Negaidīti ķezā iekūlies mūsu tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds un (jau kuro reizi mēneša laikā!) iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. No Rīgas Centrālcietuma izbēguši četri bīstami noziedznieki. Izzāģējuši caurumu sienā un pārrausušies pāri sētai. Kā pozitīvisma kampaņas laikā pienākas, kāds šāvis gan, bet – garām. Paldies Dievam – tik vien paguvuši, kā apskatīt brālīgo Lietuvu, visi četri saņemti ciet.
Arī divi eiroskeptiķi Ēriks Stendzenieks un Aivars Borovkovs veidošot savu pozitīvisma akciju – “Pa saulei”. Esot pienācis laiks sabiedrību bīdīt uz labestību, piemēram, negausties (neplātīties) par 62 latus lielo pensiju vai minimālo algu, bet priecāties, ka vairs neved uz Sibīriju un cietumos neliek pat kukuļrausējus.
Nekrietnā “Delna” un “Providus” melš, ka notikusi oligarhu, galveno noteicēju politikā, vienošanās no amata neatstādināt ar miljonu novērtēto apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tādas baumas nākot no skaudības, domā Ē. Stendzenieks, turklāt, kas tie par iestādījumiem, kas pārstāvot vienīgi paši sevi.
Nacionālais teātris direktora vietas izpildītāja Ojāra Rubeņa personā gaida no Kultūras ministrijas lielu dotāciju situācijas normalizēšanai un sola šosezon 12 jauniestudējumu, no tiem astoņus lielajā zālē. Par labākajiem pagājušās sezonas aktieriem teātra iekšējā balsojumā atzīti Ilze Rūdolfa un Ģirts Jakovļevs.
Politiskajā teātrī iekšējo balsojumu neņems vērā. Labākos uzzināsim pēc 7. oktobra. Izvēle, par ko balsot, ir – 19 sarakstu, desmit gribētāju uz vienu deputāta vietu Saeimā. Šoruden vienu dienu vara piederēs tautai. Cik gudri un apdomīgi būsim?
