Iedomāsimies, ka grupa kosmonautu apņēmušies doties Visumā, lai novērstu cilvēcei bīstamu situāciju.
Iedomāsimies, ka grupa kosmonautu apņēmušies doties Visumā, lai novērstu cilvēcei bīstamu situāciju. Bet pirms lidojuma viņi nemitīgi plēšas, cīnoties par vietu pie galvenās pults. Skaidrs, ka nekas labs no tā nevar iznākt. Tāda situācija veidojas pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Kopīgais uzdevums – celt savu valsti – aizpeld otrajā plāksnē, jo domas un runas uz vienu mērķi – izcelt savu personību un tikt pie varas. Par citkārt skandēto stabilitāti nav ne runas.
Priekšvēlēšanu juceklī visa atbildība par bezatbildību gulstas uz vēlētājiem. Stipri vien jādomā, kas valstij nesīs mazāku ļaunumu, ja labumu grūti paredzēt. Pilnīgi absurds, uzskatu, ir presē izskanējis aicinājums uz pretbalsojumu. Vēlēšanu likumā slēpjas vairākas viltībiņas. Meklējot nevēlamāko kandidātu, varam Saeimā iebalsot Latvijai naidīgus spēkus. Tāpēc būtu jāatceras: neatkarīgi no tā, cik kandidātu vārdu izsvītrojam vai cik daudziem plusus pieliekam, esam nobalsojuši par to partiju, kas rakstīta uz vēlēšanu zīmes, ko liekam aploksnē.
Protams, notikumi valstī arī šonedēļ bija pakārtoti vēlēšanām. Par laimi, reklāmu sērga noteikti beigsies – pēc mēneša. No pēcjāņu brīvdienām atgriezušies deputāti vairs nepaspēs kaut cik nopietni izskatīt 229 iekrājušos un vēl pēdējā brīža likumprojektus. Bet jaunā Saeima, pēc agrāko gadu tradīcijas, sāks ar skaidrošanos, cik likumīgi katra partija ietikusi parlamentā, cik maksājusi un cik pārmaksājusi, un Ziemassvētku brīvdienas būs klāt.
Sākušās priekšvēlēšanu debates “Milžu cīņas”, ko vada žurnālists Kārlis Streips, mainot asistentus. Nav ne milžu, ne cīņu. Sarunas par izglītību un tautas labklājību bija gana haotiskas, un daži eksperti tikai turpināja vai atbalstīja simpatizējošo partiju pārstāvju kandidātu runāto.
Atgriezies Jāņa Dombura vadītais raidījums “Kas notiek Latvijā?”. Īsti neizdevās uzzināt, kāpēc premjers Aigars Kalvītis tik krasi mainījis attieksmi pret Valsts policijas priekšnieku Jāni Zaščerinski pēc traģēdijas Valmierā, prasot te atbrīvot, te pasaudzēt, bet licis manīt, ka iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars būtu pelnījis pērienu par maldināšanu – it kā miljons latu izšķiešanu, kas domāti policistiem par virsstundām pasaules hokeja čempionāta laikā. Reizēm šķiet, ka valdības vadītājs žonglē uz ne visai patīkamu kompromisu robežas kā cirka mākslinieks, lai tikai saglābtu koalīciju.
Pamazām atklājas premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka dibinātās organizācijas “Sabiedrība par vārda brīvību” finanšu avoti. Trešdaļu miljona ziedojis Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, pieticīgāks bijis pats Liepnieks – tikai 40 tūkstošus, “Latvijas kuģniecība”, kurā ir arī valsts daļas, – 90 tūkstoš latu. Tāda dīvaina cilpa radīta, jau pieņemot partiju finansēšanas likumu. Tiem, kuriem nav nekādas intereses par politiku vai arī viss pie vienas vietas, vismaz trīs kandidātu vārdi būs smadzenēs pamatīgi ieborēti.
Turpinās telefonsarunu epopeja. Šoreiz atklātībā nonākušas LTV žurnālistes Ilzes jaunalksnes, prokuratūras un politiķu sarunas. Turklāt to noklausīšanās bijusi likumīga. Kas zina, cik tālu stiepjas šīm vajadzībām iegādāto ierīču auss un cik droši esam, tērgājot pa dažādiem telefoniem?
