Latvijas Radio žurnāliste izvaicāja ielās sastaptus rīdziniekus par to, kā viņi vērtē Saeimas deputātu vēlmi ar likumu garantēt sev pamatīgu pensiju – aptuveni 700 latu mēnesī.
Latvijas Radio žurnāliste izvaicāja ielās sastaptus rīdziniekus par to, kā viņi vērtē Saeimas deputātu vēlmi ar likumu garantēt sev pamatīgu pensiju – aptuveni 700 latu mēnesī. “No manis teiktā nekas nemainīsies, viņi darīs, kā gribēs. Pirms vēlēšanām runā vienu, pēc tām – pavisam citu,” atbildēja kāds no aptaujātajiem. Negaidīta ir arī paredzētā dubultmaksa par braukšanu sabiedriskajā transportā Rīgā. Vēl pārsteidzošāka ir valdības locekļu slepeni nobalsotā prēmijas piešķiršana pašiem sev mēneša algas apmērā, aptuveni 1900 latu, kopā 35 tūkstoši. Nocietinājums, ko sauc par augstāko varu, ir nesatricināms. Ap šo piramīdu riņķo, rej un zobus klabina ar kompromātiem apbruņojušies sargsuņi, taču viss velti. Šaubos, vai man, ierindas cilvēciņam, kāds atļautos zemoties un paskaidrotu, kāpēc jau vēlēšanu naktī par tautas likteņlēmēju sevi pilnvaroja LPP, kuru no caurkrišanas paglāba “Latvijas ceļa” vecā gvarde. Un tā līdz šai dienai A. Šlesers, otrais aiz I. Godmaņa LPP sarakstā visvairāk svītrotais kandidāts, ir viens no galvenajiem toņa noteicējiem, jauno (veco) koalīciju veidojot ciešā sadarbībā ar A. Lembergu, kam Saeimas vēlēšanās nav tautas dota mandāta.
Pēdējās nedēļās ļoti runīgs kļuvis TP ierindas biedrs A. Šķēle, uzsverot, ka viņš nekādi neiespaidojot pēcvēlēšanu grupēšanos. Viņam piekrīt arī politiskie komentētāji. Domāju, viņi alojas. Nauda jau ir nostrādājusi, Tautas partijas uzvara vēlēšanās ir nopirkta par A. Šķēles dāsno ziedojumu 300 tūkstošiem latu, un pēdējais vārds jebkurā jomā pieder maka turētājam. Vai gan citādi A. Kalvītis raito koalīcijas tapšanas gaitu pēkšņi pārtrauktu, pārceļot ceturtā dalībnieka nosaukšanu vai nenosaukšanu no 16. oktobra uz stipri vēlāku laiku.
Kā izplēn solījumi, rāda ienākuma nodokļa samazinājuma apturēšana, to vairs nevirzot uz trešo lasījumu. Finanšu ministrs O. Spurdziņš pēkšņi atskārtis, ka budžets to nevarēšot pavilkt. Tā vilktspēja acīmredzot piedzīvos atslābumu turpmākajos četros gados vai arī saglabāsies ekonomisko grupējumu pieļautajās robežās. Lielākais ietaupīto finanšu dalījums 245 miljoni latu notika pagājušajā nedēļā, arī kā kompensācija par uzticību oligarhiem un viņu politikai. Atraidīti visi “Jaunā laika” rosinājumi. J. Lagzdiņa skaidrojums bija sūrs: tiem, kuri negribēja strādāt un aizgāja no valdības, nav tiesību grābstīties gar valsts budžetu.
Simtiem bērnu pagājušajā nedēļā bija iespēja sarokoties ar īstu karalieni un pārliecināties, ka arī viņas noveco. Pie Brīvības pieminekļa jau ierastais žogs, protestētājus pret lāčādas izmantošanu britu gvardes cepurēm ātri aizvāca policisti, nedarbojās pārsega nolaišanas mehānisms, atklājot bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam veltīto pieminekli. Pārējais viss bija izdevies, un Elizabete II Rīgā piedzīvojusi daudz emocionālu brīžu. Īpaši aizkustinoša tikšanās un redzējums viņu gaidīja Latvijas Okupācijas muzejā. Aiz Lielbritānijas karalienes viesošanās gandrīz nemanīta palika Igaunijas jaunā prezidenta Tomasa Ilvesa īslaicīgā vizīte Latvijā.
Lai novirzītu sabiedrības pārlieko interesi par vecās valdības pēkšņajām idejām uz citu pusi, Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi publiskot čekas aģentu vārdus, kas vēl palikuši “maisos”, likumā labojot tikai datumu, kad tas notiks – pēc 2007. gada 1. marta. Arī šis sīkais labojums dos tiesības Valsts prezidentei jūtīgo likumu atdot caurskatīšanai trešo reizi.
