Pirms un pēc gadumijas visvairāk deldētais vārds bija «jauns». Jauna laime, jaunas cerības, jaunas attiecības, jauni solījumi. Diemžēl ir arī jaunas cenas – elektrībai, pārtikai un citām precēm.
Pirms un pēc gadumijas visvairāk deldētais vārds bija “jauns”. Jauna laime, jaunas cerības, jaunas attiecības, jauni solījumi. Diemžēl ir arī jaunas cenas – elektrībai, pārtikai un citām precēm. Arī preses izdevumiem. Pat mans iecienītais žurnāls smadzeņu attīrīšanai “Mezgls” kļuvis par desmit santīmiem dārgāks.
Lai cik tīrs mūsu cerībās un izpratnē atnācis jaunais gads, tas nesākas no “baltas lapas” kā vienam otram politiķim pēc vēlēšanām. Tas līdzi velk iepriekšējos gados sastrādāto – panākumus un arī kļūmes.
Janvāra lielākā šmuce ir “Latvijas Pasta” kavēšanās ar preses izdevumu piegādi, kas radusies, pārejot uz datorsistēmu avīžu un žurnālu šķirošanā. Tūkstošiem pastkastīšu visā Latvijā palikušas tukšas, un vēl 5. janvārī juceklim nebija paredzams gals. “Pasta Avīzes” pirmo lappušu persona, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, nez kāpēc par misēkli savā nozarē klusē.
Tuvojoties “Jūrmalgeitas” atrisinājumam tiesā, valdība steidzamā kārtā cenšas nodrošināt papildu imunitāti sev un Saeimas deputātiem par operatīvās darbības sākšanu. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, KNAB vadība, pretkorupcijas speciāliste Inese Voika ir neizpratnē. Jā, kādas gan “spēlītes” atkal gatavo tie, kuri strādā un algu saņem, tautas pilnvaroti. Bet varbūt – kas vainīgs, tas bailīgs?
Duļķu uzdzīšanu virspusē sekmējis LTV1 “De facto”, kas atzīts par visvairāk skatīto raidījumu. Šķiet, Ilzes Jaunalksnes aiziešanu t. s. dekrēta atvaļinājumā izmantos Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, lai mainītu “De facto” toni. Šī raidījuma veidotāji nenoliedz, ka apsvēruši iespēju pāriet uz komerctelevīziju TV3. Tad skatītājiem vajadzētu vienīgi nospiest citu podziņu, bet zaudētāja būtu Latvijas Sabiedriskā televīzija.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nākusi klajā ar gandrīz astoņus gadus senu notikumu, kad mēģināts pirkt balsis, lai deputāti neatbalstītu V. Vīķes-Freibergas kandidatūru prezidentes amatam. Acīgie žurnālisti grēkāžus saskatījuši “Latvijas ceļa” (LC) aprindās, bet Kristiāna Lībane-Šķēle (tolaik no LC) prezidentes atklātību un runas ap to nosaukusi par politisku tenkošanu. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izmeklēšanā taču nekas TĀDS neesot atklāts. Piebildīšu, ka tolaik SAB vadītājs bija Laimis Kamaldiņš no tā paša “Latvijas ceļa”.
Izpildvara valstī pamazām pārņem lēmējinstitūcijas funkcijas. Saeimas sēdes kļūst aizvien īsākas, jo visi jautājumi jau izskatīti valdības sēdēs. Rādās, ka Saeima kļuvusi par tādu kā valdības apendicītu, kam pēc dabas gan jābūt, bet to var ignorēt. Vienīgi aklā zarna mēdz arī buntoties.
Pēc “Dienas” komentētāja Aivara Ozoliņa domām, iedzīvotājiem ir pamats bailēm par drošību, jo premjers Aigars Kalvītis ar grozījumiem likumos gatavojas drošības dienestus (arī slepenos) pakļaut izpildvarai, lasi – sev.
Pagājušajā ceturtdienā Latvija atvadījās no diviem Irākā bojā gājušiem dižkareivjiem Ginta Bleija un Vitālija Vasiļjeva. Cik attaisnojama bijusi jauno cilvēku nāve, rādīs nākotne, bet mums tas ir atgādinājums, ka nav nekā dārgāka par dzīvību un nav nekā vērtīgāka par katru piešķirtu mūža dienu.
