Nekādu pārsteigumu nebija. Pat Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidenta J. Primakova vizīte nepārsteidza.
Nekādu pārsteigumu nebija. Pat Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidenta J. Primakova vizīte nepārsteidza. Zinot, ka šī kunga karjera saistīta ar čeku, viņa uzturēšanos Latvijā daudzi uztvēra kā biedu, lai iecerētais un no visādiem miera līgumiem un atsaucēm uz mūsu valsts nepārtrauktību attīrītais robežlīgums tiktu pieņemts un Saeima pilnvarotu Latvijas valdību to parakstīt. Nevajadzēja ne kara bāzu, ne tanku kā pirms vairāk nekā 66 gadiem. Turklāt gan viesis, gan mūsu Valsts prezidente, dziļdomīgi smaidot, akcentēja šī darījuma piemērotāko laiku – esot jāizmanto labvēlīgais zvaigžņu stāvoklis.
Ceturtdien, 8. februārī, kad Mēness iegāja Skorpiona zīmē, deputāti nobalsoja – 69:26 Primakova jeb Krievijas labā, par spīti jauniešiem, kuri līdz pusei kaili 17 grādu salā pie Saeimas nama 40 minūtes protestēja pret robežlīguma saturu un tā sekām. Gandrīz vai sakritība, ka vienlaikus ar Primakovu Latviju apmeklēja arī ES enerģētikas komisārs A. Piebalgs. Viņš atvēsināja uzņēmēju karstos prātus, teikdams, ka robežlīguma noslēgšana ar kaimiņvalsti nekādus brīnumus mūsu ekonomikai nenesīs. Komisārs arī apgalvoja, ka nevēloties kļūt par prezidentu, kaut gan šādu piedāvājumu uzskatot par lielu godu.
Laikam “labvēlīgā zvaigžņu stāvokļa” iespaidā Pirmās partijas vadītājs A. Šlesers nācis ar ierosinājumu pašvaldības ļaut vēlēt arī nepilsoņiem. Reveransā lielajam kaimiņam no ministra neatpalicis arī Latvijas Universitātes rektors I. Lācis, dēvēdams Primakovu par unikālu, dziļi cienītu personību un neparastu cilvēku. “Neparastais cilvēks”, protams, neaizmirsa pieminēt nepieļaujamo situāciju, kad Latvijā ir tik daudz nepilsoņu, netieši norādīdams uz jaunu “mājas darbu”.
Pagājušajā nedēļā mums tika piedāvātas divas dažādu žanru politiskas izrādes. Valmierā notikušo valdības izbraukuma sēdi varētu uzskatīt par komēdiju, kad viena ietilpīga autobusa vietā uz tālo Vidzemes pilsētu tika dzītas 22 vieglās automašīnas ar ministriem un, iespējams, arī ar miesassargiem. Publikas bijis daudz, bet, kā jau izrādē, jautājumi nav uzklausīti.
Drāma risinās Rīgā, kur veidojas jauna koalīcija, lai no mēra amata nomestu A. Aksenoku. Deputātu pieprasījums par viņa demisiju jau iesniegts. Jaunā pilsētas galvas postenī “režisors” bīda “tēvzemieti” J. Birku. Varbūt kā kompensāciju par nacionālo jūtu aizskārumu, “izstumjot” caur Saeimu Krievijai tīkamo robežlīgumu?
Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga atdevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus drošības iestāžu likumos, kas, pat pēc viņas lūguma, nebija saskaņoti ar Nacionālās drošības padomi. Ar likumu labojumiem tiekot paaugstināts valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risks.
Rīgas apgabaltiesa piespriedusi valstij kompensēt morālo kaitējumu – simt tūkstoš latu – žurnālistei I. Jaunalksnei par viņas telefonsarunu noklausīšanos.
Vēl kāds patīkams jaunums: uz tiesībsarga amatu valdība virza Satversmes tiesas tiesnesi Romānu Apsīti. Viņš bija viens no juristu grupas, kas uzrakstīja 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju un 1991. gada 21. augusta Konstitucionālo likumu. Nu ir taču arī pa gaišam stariņam negatīvās informācijas plūsmā!
