Lai gan nedēļa sākās ar siltiem grādiem, februāris atkal atsāka bārties. Arī Zemgalei atnesa vēl vienu bargu salu, tomēr tuvojas marts, kas darīs ziemai galu.
Lai gan nedēļa sākās ar siltiem grādiem, februāris atkal atsāka bārties. Arī Zemgalei atnesa vēl vienu bargu salu, tomēr tuvojas marts, kas darīs ziemai galu.
Pirmdiena kā allaž diena smaga, Aksenoku Rīgā vairs necieš tik, cik melns aiz naga. Opozīcija ar “Saskaņas centra” palīdzību izsaka mēram neuzticību. Viņš esot Rīgas vēsturē pirmais, kam ticis šāds spriedums – nodevīgais. Iemesls nav tālu jāmeklē, politikā viss sagriezies kā peklē. Nu jau grūti pateikt, kur tie savādie ceļi satek, kur labais, kur kreisais spārns, kur vidus, kas kļuvis gluži vai kārns.
Ar “Jauno laiku” ir zināmas lietas: kas kaut cik godīgs, tam varas slānī nav vietas. Šīs partijas norieta gaidās politiskie pretinieki svaidās – no kreisajiem, agrāk rātiem, uz tikpat nīstiem sociāldemokrātiem. Vēlētājs jūtas apjucis, kā biezā miglā iesprucis, un nevar pateikt neviena partija: kas īsti notiek Latvijā?
Vēl balsošanas sistēma nebija ieslēgta, kad Birkam jau bija nokalta liela pilsētas atslēga. Vai kāda jauna tradīcija, vai arī lielas ambīcijas?
Vrubļevska Zenta, juzdama deguma smaku, pametusi ST kandidātes taku, atdodama vietu kādam citam, kas visai koalīcijai tīkams.
Arvien vēl žurnālisti meklē atbildi, cik Kalvīša valdībai svarīgi drošības iestādes “palikt zem sevis”, it kā pats Dievs īpašas tiesības devis. Pat prezidenti nodarbina doma, kāda te steidzamībai loma. Tautas partiju laikam nemulsina tas, ka var nokalt paši sev lamatas, jo šajā pasaulē viss ātri mainās, pat bez acīm redzamas vainas.
Kāds bija izlaidis baumu – vieniem labu, citiem ļaunu: devalvēts tikšot Latvijas lats, finanšu sistēmai pieteikts mats. “Latvijas Banka” uztraucas ne pa jokam, jūtot mūsu latiņu plokam. Maiņpunkti ar prieku ver rītos durvis, peļņu sola kāds īstens burvis. Bet ļautiņi saka – nav dūmu bez uguns, un pārliecībā cieti kā čuguns.
Prezidente avīzē “Neatkarīgā” stāstījusi, cik Latvija tomēr atkarīga. Visa pasaule tikšot nepatīkami skarta, ja patrioti neatteiktos no 16. marta. Pie Brīvības pieminekļa gan citā marta dienā brīvi tikšot – drošības žogus šogad neuzlikšot.
Nav norimušas vēl prezidentes bažas par zvērīgiem apstākļiem cietumos dažos, kad Alsungā nodeg pansionāts, viena dežuranta un valsts nenosargāts. Vientuļajiem un garīgi slimiem patversmes rastas vecās muižās un citās ēkās, kas nolaistas, prastas. Dzird, cietumus jaunus par miljoniem celšot, parastie ļautiņi vēl pagaidīšot. Tik dīvaini šī pasaule iekārtota, ka noziedznieks gandrīz vai cilvēces rota.
Ar savdabību izlases dziesmu koncertā izcēlās sešu tenoru “Bonaparti.lv”, un tautai nebija pretenziju, ka viņi brauks uz “Eirovīziju bez lv”.
