Dzīve ir kā šūpoles – dzied Ance Krauze. Un mēs šūpojamies tajās – te augšā, te lejā. Valdība nākusi klajā ar darba grupas izstrādātu inflācijas mazināšanas plānu. Vērtējumā nav vienprātības.
Dzīve ir kā šūpoles – dzied Ance Krauze. Un mēs šūpojamies tajās – te augšā, te lejā. Valdība nākusi klajā ar darba grupas izstrādātu inflācijas mazināšanas plānu. Vērtējumā nav vienprātības. Labumi gaidāmi ilgtermiņā, sliktumi – visai drīz: nepalielinās ne minimālo algu, ne ar nodokli neapliekamo atalgojuma daļu. Ierobežojumi arī kredītu saņemšanā. Šūpošanās dažam var kļūt bīstama.
Otrdien premjers aicināja dzīvot taupīgāk, bet nākamajā rītā Valsts prezidentei skaidroja, ka pienācis laiks kārtīgi iešūpoties, t. i., ievērojami paaugstināt algu ministriem, Saeimas deputātiem un, protams, arī Kalvītim pašam. V. Vīķe-Freiberga sacīja, ka tā nu esot viņu sirdsapziņas lieta. Bet tas, kā zināms, ir virtuāls jēdziens.
Pavisam nesen Rīgas mērs A. Aksenoks “sadega zilās ugunīs” akustiskās koncertzāles dēļ. Tagad tās būvniecība pabīdīta uz stipri tālāku laiku pārkarsušās ekonomikas dēļ. Cik tad sen šādus argumentus “trīs brāļu” virzītāji nosauca par demagoģiju.
Tieši politiķi pašlaik izceļas ar demagoģiju jeb meliem un faktu sagrozīšanu. Līdz kaulam grieza bijušā žurnālista V. Kraukļa skaidrojums, kāpēc noteikti jāatceļ partiju priekšvēlēšanu izdevumu griesti. Tās kļūšot tik caurspīdīgas kā Latvijas–Krievijas robeža – kas, cik un kāpēc ziedojis. Viņš pilnīgi noliedza, ka Tautas partija 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā būtu pārtērējusi kaut vienu latu… Jo lielāks ieskrējiens, jo augstāks lidojums.
Sabiedrības attieksmi pret griestu nojaukšanu izzina nevalstiskā organizācija “Providus”, vācot parakstus pret partiju neierobežotiem tēriņiem pirms vēlēšanām. Attiecīgās komisijas deputāti Saeimā augstprātīgi paziņojuši, ka dažu tūkstošu parakstu dēļ nobriedušo lēmumu nemainīšot. Valsti vada nauda, nevis ideja vai morālas vērtības. Tā savu parakstu “pret” komentējusi kāda rīdziniece.
Saeimas priekšsēdētājs I. Emsis jau apšaubījis t. s. neatkarīgo institūciju lietderību. Nekas nevarot būt neatkarīgāks par tautas ievēlētu parlamentu un tā apstiprinātu valdību. Tāpēc tādi “Providus” un “Delna” būtu jāpakļauj Ministru kabinetam. Demokrātija te ir un atkal nav.
Nedēļas sākumā E. Repše paziņoja, ka “Jaunais laiks” esot tuvu maksātnespējai. Nākamā dienā, pēc partijas valdes sēdes, tas pats Repše atzinās, ka sacēlis nevajadzīgu ažiotāžu. Šūpolēm ir tieksme periodiski atgriezties izejas punktā.
Negrozāmie labojumi drošības iestāžu likumos nemaz tik negrozāmi nav. Pat “stāvais” Jaundžeikars pieļāvis, ka viens otrs punkts būtu jāprecizē, lai prezidentei tas kļūtu saprotamāks, piemēram, konkretizēt to personu loku, kurām būšot tiesības ielūkoties valsts slepenajos dokumentos.
Vaira Vīķe-Freiberga sestdien atbildēja nepārprotami skaidri. Viņa apturēja valsts drošības likumu labojumu publicēšanu uz diviem mēnešiem un atklāja parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par steidzamības kārtā pieņemtiem labojumiem. Viņu satraukusi to saistība ar nopietnām politiskajām manipulācijām oligarhu interesēs.
Ko pagājušajā piektdienā noklusēja Latvijas Neatkarīgā televīzija? To, ka žurnālistei Ilzei Jaunalksnei piešķirts ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas iedibinātais apbalvojums par drosmi. Viņas kandidatūru izvirzījusi ASV vēstniecība Latvijā. Prieks, ka ASV tomēr sapratušas, kas notiek mūsu valstī.
