Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas brīdinājuma «šāviens» 10. martā, apturot valstij bīstamos labojumus drošības iestāžu likumos, politiķus pārsteidza nesagatavotus.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas brīdinājuma “šāviens” 10. martā, apturot valstij bīstamos labojumus drošības iestāžu likumos, politiķus pārsteidza nesagatavotus. Valdošās koalīcijas amoka skrējiens uz varas pilnīgu uzurpēšanu uzreiz nebija apturams. Saeimas spīkers I. Emsis (ZZS) pat ar ausīm neklapēja, jo bija devies pastaigā pa mežu, kas viņam nedēļas nogalē esot svēta lieta.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis M. Segliņš nekautrējās pasmīkņāt par prezidenti – ja nu Rīgas pilī vai pat Briselē kādam ir kreņķis un nenāk miegs, tad palīdzēsim, darīsim, mainīsim likumus.
A. Kalvītis, izslējies savā fiziskajā varenumā, apgalvoja, ka viņš esot valsts stabilitātes un drošības garants. Prezidentes vēršanos pie sabiedrības ar ierosinājumu sākt parakstu vākšanu par referendumu valstij izšķirošajā brīdī premjers komentēja ciniski atklāti: kādu padomu tauta MUMS var dot! Tak jau runa bija par to pašu tautu, kura, noticējusi pozitīvisma politiskajai reklāmai, visvairāk uzticības sabēra tieši Tautas partijas maisā, kas vēlāk izrādījās morāli netīrs.
Trešdien, 14. martā, iestājās īss samulsums, kad ceļā uz Rīgu KNAB vīri aizturēja valdošās koalīcijas padomes goda dalībnieku, valdības deklarācijas parakstītāju, A. Lembergu, bet vakarā Rīgas Centra tiesa viņam noteica drošības līdzekli – apcietinājumu par smagiem likuma pārkāpumiem. Arestētā personības cienīgs bija ZZS frakcijas vadītāja A. Brigmaņa paziņojums – ZZS no sava premjera kandidāta A. Lemberga nenorobežosies. A. Kalvītis gandrīz ar skumjām balsī teica, ka Lembergs koalīcijas padomes sēdēs vairs nevarēšot piedalīties…
Novedusi valsti gandrīz līdz starptautiskai izolācijai, valdošā koalīcija uzskata, ka nekādas politiskās krīzes nav, pat neminot iespēju valdībai atkāpties. Pašsaglabāšanās instinkts ir tik spēcīgs, ka, šokam norimstot, jau ceturtdien triecientempā sākās tikko pieņemto likumu labojumu atcelšana cerībā izvairīties vismaz no referenduma, jo parakstu vākšana jau izziņota. Tā notiks no 3. aprīļa līdz 2. maijam. Trešdien no Saeimas Nacionālās drošības komisijas padomnieka posteņa atkāpās bijušais SAB direktors L. Kamaldiņš, kurš jau bija izraudzīts par pilnvaroto personu ne tikai ar tiesībām pārbaudīt drošības iestādes, bet arī piekļūt valsts noslēpumam.
Man neskaidra ir A. Kalvīša loma valstī. Par t. s. oligarhiem, kurus pieminēja arī Valsts prezidente, viņš nezina neko, nav bijis informēts par minēto labojumu niansēm valsts drošības likumos, kurus pats rosināja pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā. Kalvīti neviens neesot brīdinājis, ka par šiem labojumiem satraukums radies arī NATO. Bet, ko nezina, par to nav jāatbild, dzīvo cepuri kuldams.
Kā āķis lūpā politiķu apziņā ieķērās ziņa, ka prokuratūras rīcībā esot A. Lemberga t. s. stipendiātu saraksts – kam un kā sadalīts piecu miljonu kukulis. Atklātībā nācis, šis saraksts varētu sagraut ne vien daudzu politiķu karjeru, bet arī Saeimu.
Visā likumu pieņemšanas un atcelšanas mudžeklī jāpatur prātā viens – šis murgs nekad neatgriezīsies un Latvija beidzot nokļūs uz patiesas demokrātijas ceļa, ja tiks savākts 150 tūkstoš parakstu par referenduma rīkošanu un tajā vairākums Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju būs pret valsts nozagšanu jebkurā variantā. Mūsu valstī vara pieder tautai, nevis pilnīgi neprognozējamiem politiķiem, kuros jau cik reižu kļūdāmies, ticēdami pozitīvisma pasaciņām, aiz kurām maskējas arī rūdīti un tālredzīgi bezgoži.
