Dzelteni krokusi aprīļa sniegā. Tik romantiski sākās darba nedēļa pēc Lieldienām.
Dzelteni krokusi aprīļa sniegā. Tik romantiski sākās darba nedēļa pēc Lieldienām.
Tikpat krasu izjūtu salikums ir šajos svētkos. Draudošs klusums vēstī par nodevību, tad sāpes un ciešanas mijas ar izmisumu, līdz atskan gaviļu sauciens – Kristus ir augšāmcēlies. Bet kas notiek ar mums? Vai augšāmcelšanos piedzīvojam, vai pieņemam to tikai kā faktu?
Paiet brīvdienas, apēstas raibi krāsotās olas, nokopti svētku galdi, un rūpju dienas ir atkal klāt. Žurnālisti saskaitījuši, cik miljonu un tūkstošu saskribinājuši mūsu likteņa lēmēji. Veiksmīgākie bijuši ministri A. Štokenbergs, A. Šlesers, I. Godmanis un Rīgas domnieks A. Ameriks, un premjers A. Kalvītis arī. Diemžēl ienākumu deklarācijas neuzrāda, cik tūkstošiem līdzcilvēku Lieldienu galds bijis patukšs. No miljonu “apguvējiem” līdz miskastu revidentiem – tāds ir mežonīgais kapitālisms, un ar to mums būs jāsadzīvo, jo nekas taisnīgāks neesot izgudrots.
Pagaidām izgudrojumu ir mazāk nekā atklājumu. Nupat žurnālists Jānis Domburs publiskojis dokumentu – līgumu starp, iespējams, Ventspils uzņēmējiem un politiķiem 90. gadu beigās. Tā ir dokumentāla liecība par valsts sagrābšanu jeb nozagšanu, apgalvo politologi. Tolaik pie valsts siles, maigi sakot, ķīvējās trīs ekonomikā un politikā ietekmīgas personas – Lembergs, Šlesers un Šķēle, sacenzdamies cits cita noķengāšanā. Pavisam nesen, pēc 9. Saeimas vēlēšanām, koalīcijas valdības veidošanā un valsts attīstības plāna rakstīšanā, cits citam uzsmaidīdami, pie viena galda sēdēja gan Šlesers un kriminālnoziegumos jau apsūdzētais Lembergs, gan Šķēles izauklētā Tautas partija (TP). Kas no tā iznāca, man vairs nav jāatgādina.
Politiskie komentētāji atgādina citu: Kalvītis paliek uzticīgs savam uzstādījumam – ne dienu bez muļķības. Premjers kādā intervijā precizējis nākamā Valsts prezidenta sūtību – viņam ir jābūt ārpolitiski orientētam, nevis tādam, kas kašķētos ar valdību. Smalks mājiens uz V. Vīķes-Freibergas pusi, kura īsi pirms sava amata atstāšanas iejaukusies iekšlietās un sagādājusi nepatikšanas ne pa jokam.
Pavisam nopietni prezidente ir ielikusi mūsu rokās iespēju: parakstoties par referenduma sarīkošanu un piedaloties tajā, netieši pateikt, kā vērtējam politiķus, kuri tiktāl iegrimuši korumpētības muklājā un saauguši ar to, ka zaudējuši orientierus, kādus tauta viņiem norādījusi tālajā Atmodas laikā. Visi kopā mēs varam daudz ko mainīt.
Par šiem orientieriem, par morālajām vērtībām pagājušās nedēļas “Kas notiek Latvijā?” dalībniekiem atgādināja dzejniece Māra Zālīte. Koalīcijas partiju pārstāvji V. Muižniece (TP) un O. Kastēns (LPP) nevēlējās saistīt šīs lietas ar politiskajiem jautājumiem un pauda savus lietišķos apsvērumus, izraugoties Valsts prezidenta kandidatūras.
Politiskās situācijas spriedzi valstī uztur arī Ventspils “stipendiātu” vārdu gaidīšana. Ka tādi ir bijuši, nešaubās neviens, īpaši pēc iepriekš minētā dokumenta parādīšanās, kas liecina, kā nauda ietekmējusi likumu pieskaņošanu atsevišķu grupu vajadzībām, nevis valsts interesēm.
KNAB paziņojis, ka priekšvēlēšanu izdevumu griestu atcelšana nebūtu pieļaujama. Taču TP no šīs iegribas pagaidām neatkāpjas, un tās kasē jau iebiruši bagātīgi ziedojumi, tā sacīt, nākotnei: viens pats A. Šķēle martā savējiem uzdāvinājis deviņus tūkstošus latu, Eiropas iekarotājs bijušais “ceļinieks” M. Gailis – piecus tūkstošus, tikpat daudz no saviem pieticīgajiem ienākumiem atrāvis Preiļu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks A. Šņepsts. Ir taču mums arī nesavtīgi cilvēki!
