Mēneša pēdējā pirmdienā nāktos pasmaidīt, saltos vējus no sevis projām aizraidīt, jo pasaulē tā viss iekārtots, ka smaids kā ierocis mums katram ir dots.
Mēneša pēdējā pirmdienā nāktos pasmaidīt, saltos vējus no sevis projām aizraidīt, jo pasaulē tā viss iekārtots, ka smaids kā ierocis mums katram ir dots. Tomēr, lai pārpratums nevarētu rasties, šoreiz jāprot laikus prasties, jo nedēļa pārāk nopietna bijusi – te komisko, te traģisko kopā vijusi. Tāpēc mainīšu mēneša pēdējās pirmdienas pozu un pāriešu uz parasto prozu.
Nedēļas sākumā armijas un Zemessardzes puiši turpina pārlūkot Gauju cerībā atrast kaut vai mazāko norādi par bezvēsts pazudušās Justīnes likteni. Taču veltīgi. Atklāts paliek jautājums – vai izvērstā meklēšana sešas dienas pēc meitenes pazušanas nav tikai rūpju imitācija?
Tālajā Maskavas slimnīcā nomiris Krievijas pirmais prezidents, ļoti pretrunīgi vērtētais Boriss Jeļcins, bez kura aktīvas iejaukšanās valstī, kas aizņēma sesto daļu zemeslodes un vairāk nekā pusgadsimtu komunisma jūgā slīga asarās un asinīs no Vladivostokas līdz Rīgai, nebūtu arī brīvas Latvijas. B. Jeļcins guldīts Novodevičjes kapsētā Maskavā, atvadu brīdī Latviju pārstāvēja eksprezidents G. Ulmanis.
Trīs dienu vizītē Latvijā ieradās Beļģijas karaļpāris – Alberts II un Paola. Vizītes protokolā bija iekļauts arī Okupācijas muzeja apmeklējums, kam parasti līkumu met Krievijas augstas amatpersonas.
Ventspils mērs A. Lembergs paliek apcietinājumā. Arī pēc paša arestanta lūguma un galvotāju rosīšanās tiesa nemainīja drošības līdzekli. Savukārt tā saucamajā “digitalizācijas” lietā prokuratūra apsūdzību izvirzījusi LNT šefam A. Ēķim un vēl vienai ietekmīgai personai, nosakot viņiem drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas roka jau sniedzas pēc “valsts nozagšanas” organizētājiem. Taču laikraksts “Diena” paredz, ka A. Šķēle arī šoreiz izspruks sveikā, jo viņa tiešu līdzdalību ar dokumentiem laikam nevarēšot pierādīt. Ja nu vienīgi kāds no 15 jau apsūdzētajiem par to liecinās.
Trijās nedēļās referenduma nepieciešamību ar savu parakstu apliecinājuši 110 000 Latvijas pilsoņu. Valdošā koalīcija pret notiekošo ir visai atturīga, tikai reizumis kāds izmet pa muļķībai, piemēram, TP frakcijas vadītājs M. Kučinskis nupat apgalvoja: “Mēs nekad neesam izcēlušies ar cietpaurību.” Vai tiešām būtu aizmirsis, kas noveda prezidenti V. Vīķi-Freibergu līdz referenduma ierosināšanai? Vai tu, tu un tu jau parakstījies pret cietpaurību?
Pagājušās nedēļas nogalē TP nosaukusi savu Valsts prezidenta kandidātu, tas ir premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš. No piedāvājuma jau pirms tam atteicās ārlietu ministrs A. Pabriks. Partijas konferencē premjers ne vien ierosinājis padomāt par tautas vēlētu prezidentu, bet paudis vēlmi valsts vadītājam turpmāk vairāk pievērsties iekšpolitikas jautājumiem, piemēram, sabiedrības integrācijai, kopīgu nacionālo mērķu uzstādīšanai, stingrākai finanšu politikai. Taču pavisam nesen viņš ilgojās pēc prezidenta, kas nejaucas valsts iekšējās lietās un netraucē valdībai strādāt.
Satversmes tiesa pieņēmusi izvērtēšanai robežlīgumu ar Krieviju. Caurskatīšana varētu ilgt līdz rudenim, taču valdošā koalīcija līgumu “cietpaurīgi” bīda jau uz otro lasījumu šotrešdien.
