Mūsu priekšstāvju rīcībā, šķiet, ir tikai divi ātrumi – pārmērīga steiga, kas šogad valstij izmaksās vismaz divus miljonus latu, un aizdomīgs kūtrums, kas grauj Latvijas prestižu.
Mūsu priekšstāvju rīcībā, šķiet, ir tikai divi ātrumi – pārmērīga steiga, kas šogad valstij izmaksās vismaz divus miljonus latu, un aizdomīgs kūtrums, kas grauj Latvijas prestižu.
Pēdējo nedēļu notikumi atgādina, cik trausla ir Baltijas valstu vienotība.
Domāju, ka daudzu ģimeņu arhīvā paliks Saeimas deputātu balsojums 3. maijā, noraidot JL sagatavoto deklarāciju Igaunijas atbalstam, kad pēc Bronzas Aļošas aizvešanas uz karavīru kapiem no ārienes uzkurināti jaunieši demolēja Igaunijas pilsētas. Tika traucēts šīs valsts vēstniecības darbs Maskavā, pieauga ekonomiski un politiski draudi. Tikai pagājušajā nedēļā, 10. maijā, Saeima nobalsoja par to pašu JL uzrakstīto un pozīcijas partiju redakcionāli palaboto deklarāciju. Galu galā tas izskatījās diezgan nožēlojami.
Drosmīgāka kā vienmēr bija tauta, 8. maijā Rīgā, Doma laukumā, sadodoties rokās un veidojot solidaritātes ķēdi. Man gadījās tur būt, un es priecājos par jauniešiem, kuri bija Igaunijas aizstāvības akcijas rīkotāji un dalībnieki. Tie bija Atmodas laika bērni, kurus nav skārusi komunistiskā ideoloģija. Matvejeva un Brīzes dziesmā bija lūgums – “nepārdodiet Tēvzemi manu” un vēstījums – “ceturtā Atmoda ir klāt”. Varbūt tieši jaunā, Atmodas paaudze modinās no snaudas, ko jau pārāk ilgi viltīgi izmanto tie, kuri savas ambīcijas pārnesuši no padomju laika posteņiem uz tautas izcīnītās neatkarības gadiem.
Saeimā degtin deg robežlīguma ar Krieviju ratifikācija. Satversmes tiesa to neapturēja (neesot tādu tiesību), deputāti nekādus labojumus neizdarīja, bet tā atbilstību Satversmei skaidros līdz septembrim. Ar ko tas viss beigsies, nevar paredzēt ne politiķi, ne prezidente, arī juristi ne.
Pēc parakstu apkopošanas (gandrīz 215 tūkstošu) par referenduma rīkošanu augstās amatpersonas necik sajūsminātas vis nav. Tāpēc izvēlēts 7. jūlijs, kad divas stundas pēc tautas nobalsošanas beigām noslēgsies V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laiks. Jācer, ka nekas nebūs aizmirsts un iesākto darbiņu godam izdarīsim līdz galam.
Izdzīvošanas baiļu spiesta, LPP/LC apvienība pavisam nopietni rosina dot nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, tādējādi uz kreiso partiju elektorāta rēķina cerot glābt situāciju, kad abām partijām kopā 9. Saeimā ir tikai desmit deputātu. Nav grūti iedomāties, kādas tad izskatīsies lielāko pilsētu domes, kad vairākums deputātu no PCTVL un dažādām saskaņas partijām pārvaldīs vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju. LPP/LC par prezidenta kandidāti nupat izvirzījušas K. Pētersoni, bet LSDSP – Atmodas laika līderi D. Īvānu.
Muļķu zemē no saulainās Floridas uz īsu laiku bija ieradies Krištopans, lai pateiktu, ka viņam neesot nekādu saistību ar digitālās televīzijas afēru un arī viņa finanšu pārzinātājam Bandēnam uzrādītā apsūdzība Krištopanu neskarot. Viņš brīdināja žurnālistus: ja teiksit, ka Bandēns ir mans biznesa partneris, būs darīšanas ar tiesu.
Apsūdzība izvirzīta diviem ar Lemberga lietu saistītiem uzņēmējiem. Taču viņi Latviju atstājuši jau sen. Nebrīvē atrodas viens pats pretlikumīgos nodarījumos apsūdzētais A. Lembergs. Arvien vairāk viņš atgādina mocekļa tēlu. Ļoti trāpīgi kāda mana paziņa sacīja: kādreiz ir jāupurē viens, lai dzīvotu simti…
Politika kā nezāle pamazām pārņem visas jomas. No šīs realitātes izriet arī “Bonapartu.lv” it kā neveiksme Eirovīzijas konkursa finālā. Nevainosim viņus, jo arī gaume ir pakļauta politikai.
