Saglabāt tempu! – sauc. Mākoņtēvs bargi. Dzird tikai runas, kur jūsu darbi? Klausīgie tūdaliņ vērsim pie ragiem, neticot vairs ne dieviem, ne magiem.
Saglabāt tempu! – sauc
Mākoņtēvs bargi. Dzird tikai runas, kur jūsu darbi? Klausīgie tūdaliņ vērsim pie ragiem, neticot vairs ne dieviem, ne magiem. Tautai un Saeimai jauc visas kārtis, laikam jau brāziens pa īstam nācis. Valsts pirmās personas vēlēšanu dienu Saeima tuvina par nedēļu vienu. Ierobežot diskusijām laiku vai nervoziem nolaist tvaiku?
Vēl otrdienas rītā spīvi pie saviem kandidātiem turējās vīri, cits citam acīs skatoties droši (tas nemaz nelikās mulsinoši): mēs balsosim tikai par cilvēku savu, nevis kādu svešu vai tavu. Vēl citi solīja nemaldīgi, pārliecinoši un savaldīgi: partiju lolotos neatbalstām, viņiem savas balsis atsakām. Tie galvenokārt zemnieki zaļi un arī “tēvzemiešu” čaļi.
Viss sagriezies kā pie Bābeles torņa, visādas runas ap kandidātiem joņo. Andris Bērziņš no “Latvijas ceļa” drusku tā kā grib mazgāt cita veļu. Lūk, Riekstiņu Māris gan gudrs un citādi tīkams, bet no politiskās loģikas nekur liekams. Tautas partijai lepnai savukārt tas pats par Pētersoni sakāms akurāt. Demokrāti un aristokrāti, partijām nepiederoši, gan uzrunāti, bet viņi atgādināt nenorimst – par prezidentu jāpiedzimst. Šaubu velniņš neatstāj, no visām pusēm smaidot māj: ka tik nu neiznāk prezidents šis ne tautas, bet partijas ieliktenis. Kāds telefonzvanītājs radio izmeta atraugu: šķiet, cietumnieki meklē sev uzraugu. Bet cits – balsi nopietnu un lēnu: koalīcija meklē sev izsūtāmo zēnu.
Otrdien Kalvītis sola dikti sēdēt līdz naktij, kaut paliek slikti, bet kandidātu nosaukt drošu, kas saņemtu balsojumu uzvarošu.
Vakars patiešām atnāca strauji, kas zina, kādas aiz kulisēm izvērsās kaujas, bet līdz astoņiem vakarā viss kļuva skaidrs prezidenta sakarā. Savējos arēnā gan uzveda un, kā ne reizi jau gadījies, –”uzmeta”. Tāds esot politiķu liktenis – skaidroja premjers Kalvītis. Koalīcija uz valdības namu, nevis uz Saeimu, aicināja “kaulu zāģeri”, valstī cienītu dakteri Valdi Zatleru. Ķirurgs izšķīrās drīzi un sacīja īsi: ja Latvija liek, lai tad šis amats man tiek. Nebūtu glīti mēles ap Zatleru trīt, bet lēmēju dubultā spēle nebija diezin cik cēla. Prezidente pie saviem principiem turējusies un no komentāriem atteikusies.
Likās, Zatleram jau drošs ir celiņš, kad parādījās Aivars Endziņš. Ja nesajuks šīs “dziesmas panti”, vērotājiem būs interesanti. Dienā, kad sarakstos “ieveda” Endziņu, mediji atnesa jaunu ziņu: no prezidenta amata kandidātes sevi atsaukusi Sandra Kalniete. Cīņa gaidāma ne pa jokam – vēl grūti teikt, kas pievienosies prezidentu kokam. Pār Zatleru nu kompromāti krājas, kas prezidentam it kā nepieklājas, – ārsts pateicības naudu ņēmis, kaut tā īsti nemaz negribējis…
31. maijs nu jau ir klāt, kad lemts mums būs visu uzzināt. Kā kungi noteiks, tā būs, padomu taču neprasīs mums.
