Pretnostatījumu laiks. Nabagie pret bagātajiem, nodokļu maksātāji no pirmā lata pret tiem, kuri saņem atlīdzību (pateicību) aploksnē un nemaksā neko, nacionālās ideoloģijas nesēji pret kosmopolītiem.
Pretnostatījumu laiks. Nabagie pret bagātajiem, nodokļu maksātāji no pirmā lata pret tiem, kuri saņem atlīdzību (pateicību) aploksnē un nemaksā neko, nacionālās ideoloģijas nesēji pret kosmopolītiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kā neviens cits ir apelējusi pie latviešu pašapziņas: “Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!” Taču tieši viņa visneatlaidīgāk prasījusi pieskaņot likumu burtu un garu Eiropas prasībām. Tās Eiropas, kuru astoņus gadus prezidente mācījusi saprast mūsu īpašo situāciju. Taču skolojamie nav izcēlušies ar sevišķu centību.
Tāpat kā visi astoņi gadi, arī pagājusī nedēļa prezidentei bija piesātināta līdz pēdējai sekundei – vizīte Kiprā, nebeidzamas intervijas plašsaziņas līdzekļos, preses konferences un visbeidzot atvadu balle Rundāles pilī, uz kuru aicināti tūkstoš viesu. Es biju to tūkstošu vidū, kuri atvadu ceremoniju vēroja televīzijā. Mani līdz asarām aizkustināja Māras Zālītes jau agrāk uzrakstītā dzejoļa “Trīs zvaigznes” ielikums Jāņa Lūsēna mūzikā.
Neatkarīgi no V. VīķesFreibergas pašnovērtējuma žurnālisti, politiskie komentētāji un ļaudis iz tautas turpina un turpinās vētīt Valsts prezidentes stiprās un arī vājākās puses. Iejaukšanās jaunā prezidenta vēlēšanās, nosliecoties par viena kandidāta atbalstu, iespējams, bija pēdējā kļūda, ko izraisīja arī personiska nepatika pret Aivaru Endziņu it kā viņa komunistiskās pagātnes dēļ. Politikas lietpratēja Vita Tērauda gan saskatījusi nekonsekvenci V. Vīķes-Freibergas attieksmē pret dažu citu komunistisko pagātni. Prezidentes savulaik izteikto versiju par latviešiem, kuriem drāma esot asinīs, varētu attiecināt uz pašu autori – īstena latviete, kurai arī patīk drāma.
Par prezidentes iejaukšanos viņas pēcteča ievēlēšanas demokrātiskajā procesā dziļi sašutis “Saskaņas centrs”. Šīs partijas deputāti ne tikai atteikušies pagodināt V. Vīķi-Freibergu atvadu ballē, bet apsvēruši iespēju vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
Nav šaubu, ka par V. Vīķi-Freibergu vēl daudz dzirdēsim. Preses konferencē, jautāta par iesaistīšanos politikā, viņa atbildēja diezgan nepārprotami: es neatsakos no savām pilsones demokrātiskajām tiesībām. Tā būtu vairāk nekā drāma – V. Vīķe-Freiberga pret stabilitātes garantu Kalvīti.
Jaunais prezidents pirmszvēresta mēnesī krāj “barību” vārdu un frāžu tulkiem žurnālistiem. Visai neveikli viņš, piemēram, sevi nosauca par ideāla simbolu, acīmredzot domādams, ka citu, labāku kandidātu nav varēts atrast. Vai valdošās koalīcijas ieceltais kļūs par visas tautas prezidentu, ir viņa paša ziņā. Ar likumu nevar piespiest mīlēt pat prezidentus.
Ko aizsēdēšanās Saeimā un pie varas nodara cilvēkam, parādīja savulaik galantais liepājnieks Jānis Lagzdiņš, rādīdams visai nepieklājīgu žestu A. Endziņa atbalstītājiem pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par Valdi Zatleru. Diemžēl atvainošanās neizdzēš pašu faktu.
Kalvītis saērcinājis savus pavalstniekus, augošās inflācijas apstākļos aicinot dzīvot taupīgāk. Arī Marijas tanti Rēzeknē. Viņa uzrakstījusi tik asu vēstuli premjeram, ka tā nonākusi Drošības policijā, kas papīrā saskatījusi… apdraudējumu valstij un brīdinājusi vienkāršo Mariju tā vairs nedarīt. Savukārt žurnālists K. Streips jau atkārtoti kādu grupu valstī dēvē par “politisko bandu”. Klusēšana liek domāt, ka adresāts vēl nav atradies.
Negaidīti ātrs bija Saeimas balsojums par likumu, kas amatpersonām atļauj pieņemt jebkādas dāvanas ārpus darba laika. Bet mūsu amatvīri un sievas apgalvo, ka strādājot vairāk nekā 24 stundas diennaktī. Ko nu?
