Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs Latvijas Radio uzbūra lauku nākotnes vīziju, pauzdams sen nedzirdētas rūpes par valdošo partiju elektorātu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs Latvijas Radio uzbūra lauku nākotnes vīziju, pauzdams sen nedzirdētas rūpes par valdošo partiju elektorātu. Valdība neļaušot iedzīvotājiem ciest vietējo priekšnieciņu iecirtības dēļ, un līdz gada beigām teritoriālā reforma būšot pabeigta. Turpinājumu ministrs ļāva tikai nojaust: paklausīgajiem novadiem piešķirtā prēmija – 200 000 latu – varētu garantēt vajadzīgo politisko spēku uzvaru nākamajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, lai turpinātu attīstīt iepriekšējo gadu “iestrādes”. Kādas tās ir, lai paliek katra paša saprašanai.
Vēlamā pozitīvisma kampaņa tā īsti nevedas. Miljonāru spozmi aizēno dzeltenās preses rakņāšanās viņu personiskās dzīves aizkulisēs, vidusšķira pamazām pārvietojas uz Īriju un citām labklājības zemēm. Neveiksminiekiem, vairākbērnu ģimenēm, pensionāriem un invalīdiem “tuvāka” ir inflācijas kampaņa, kas velk līdzi cenu kāpumu gāzei, elektrībai, pasta pakalpojumiem, maizei, sabiedriskajam transportam utt. Monopolisti spēj tik rēķināt, cik procentu vēl varētu pakampt, bet cenu regulatori ir gatavi “izskatīt un akceptēt”.
Laukos krīt ne vien ābeles un bumbieres, bet arī nerentablās pasta nodaļas. Taču arī tas neglābšot “Latvijas Pastu”, būšot jāpalielina maksa par periodikas piegādi. Ja pastnieki streikošot, prasot lielākas algas, pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs atkāpšoties no amata – “tad man te nav, ko darīt”.
Pavisam citādā, pozitīvisma noskaņā dzīvo labklājības ministre Dagnija Staķe. Sociālajā budžetā naudas pietiekot, pat pāri paliekot, un viņas demisijai neesot iemesla. Vēl viens stabilitātes garants, cilvēks, kas pats ar sevi ir ļoti apmierināts.
Integrācijas lietu ministrija izstrādājusi projektu, kā atmānīt latviešus no Īrijas. Būšot arī pozitīvisma kampaņas iezīmes. Tās gan varētu izraisīt vairāk smīnu nekā vēlmi atgriezties katram savā “bēdu ielejā”.
Pat Valsts prezidentam tuvu stāvošie žurnālisti pāragri paziņojuši par ielūgumu Valdim Zatleram oficiāli apmeklēt Maskavu. Piemirsuši, ka ielūgumus izsniedz nevis attiecīgās valsts vēstnieks, bet gan prezidents. Tautā saka – nestreb karstu! Būšot jāpagaida, kamēr mūsu Satversmes tiesa lems, cik tiesisks bijis parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums.
No preses kļuvis zināms, ka V. Zatlers stingri ieturēs eksprezidentes V. VīķesFreibergas nostāju – nebrāļoties ar latviešu nacionālajiem partizāniem, turēties pa gabalu no leģionāriem un neapmeklēt politiski represēto saietus, jo tur vairāku tūkstošu vidū var gadīties pa kādam no iepriekš minētā kontingenta. Tāpēc jaunais prezidents neapmeklēs arī Latvijas Politiski represēto apvienības rīkoto salidojumu Ikšķilē 4. augustā.
Jauns, smuks un labi dzied – tā “Jaunā viļņa” konkursantu no Latvijas Andri Ērgli raksturoja Maestro Raimonds Pauls. Konkursa otrajā dienā uzzinājām, ka A. Ērgļa dzimtenē populārākais hits ir nevis “Mežrozīte” vai “Zilais lakatiņš”, bet “Ješčo ņe večer” (“Vēl nav vakars”). Lai nu kā, līdz vakarvakaram mūsu Ērglis stabili turējās spēcīgāko vidū.
