Kad ārā līst, domas nestingst, bet apkārt klīst. Kā pīlādzis vecpilsētā mirst, tam lapas jau jūlijā birst, jo kāds ir savas emocijas izvērsis un kociņam mizu visapkārt noplēsis.
Kad ārā līst, domas nestingst, bet apkārt klīst. Kā pīlādzis vecpilsētā mirst, tam lapas jau jūlijā birst, jo kāds ir savas emocijas izvērsis un kociņam mizu visapkārt noplēsis. Kā zaļajā placī, kas asfalta skauts, pie “Rimi” bērziem bij” lapot ļauts, bet smuidrajās galotnēs zari kalst – nebūs tie pilsētas skaistuma balsts.
Skatu Bausku “ar Regnāra acīm” un nezinu, ko vairāk sacīt. Kur Latvijā vēl tādu pilsētu rast, ko piemeklējis tāds “fūru” lāsts. Vai nebūtu laiks nu parakstus vākt un apvedceļu plānot sākt. Tad visas tankšteļļu krelles atbirs kā pārēdušās dēles.
Eksprezidentes dzīvokļa remonts kavējas, to komentēt vara nevēlas. Dots mājiens Vairai pamest Jūrmalas rezidenci, lai tur ienāktu Zatlers ekselence. Lai Freibergi nepaliktu uz ielas, rastas citas uzturēšanās vietas, kur stiprināt psihi un garu un atjaunot fizisko sparu. Tas pat Zatleram jāliek aiz auss: paies kad varas laiks tavs, nebūsi vairs nekas – tikai bijušā paliekas.
“Jaunais vilnis” ielauzās Latvijas telpā. Gan jaunās, gan padomju zvaigznes nu jūsmu par Jūrmalu aiznes. Sākumā mūsu Ērglis maskaviešiem šķita kā mērglis – ne vārdu, ne uzvārdu izrunāt spēja, tik” visādas glupības lēja. Pavisam rādījās cita lieta, kad “Ergļim” iznāca otrā vieta.
Pastnieki laikam nestreikos un Škodovu saplosīt neatdos. Ministrs Šlesers stāv it kā malā – lai nu Škodovs pats tiekot galā. Varētu tomēr paskaitīt gan, cik “Pasta Avīze” maksāja tev un man, kad priekšvēlēšanu trakumā to bāza pat sētas caurumā? Nedēļas beigās jau citādas domas – pastnieki turēsies pie savas somas, ministrs darīs pat neiespējamo, lai pasts strādā un Škodovs “nelido”.
Gaidot budžeta pārdales dienu, visās nozarēs doma viena – kā no miljonu pārpalikuma tikt pie treknākā guvuma. Streikot gatavi skolotāji. Ko gaida ārsti un tirgotāji? Kam izdosies sacelt lielāku brēku, var cerēt uz piešprices treknāku sēku.
Ja valsts ir muļķe un ļauj sevi apkāst, tad jākāš. Sacījis kāds no likumdevējiem Saeimā, aplinkus, ne tieši tautai sejā. Tad nu kāš un kāš, cik nagi nes – zeme tā vai jaunbūvju sastatnes. Ja naudas žēl, ir likums tāds – Rīgas un Jūrmalas zemei derēs sertifikāts. Likumu lēmēji nu tikai smīn – nekādas mīklas te nav jāatmin. Vienmēr ir bijis un turpmāk būs tā – kas Antiņam vēl tikai padomā, gudrajiem brāļiem jau kabatā.
Kalvītis sevī atklāj vienmēr ko jaunu, tieši, lai nebūtu baumu: esot ne vien stabilitātes garants, bet arī vispieejamākais ministru prezidents. Tikai viņa kantora dāmas teic bikli: vārdi pret īstenību sabrūk kā stikli.
