Arvien vēl turpinās minējumi versijās – kas galu galā notiek Latvijā? Domburs grib zināt, cik runas vērtas, cik nopietnas, cik neizsvērtas, kad lauku reformas tik līdzīgas notikumiem seniem pēc satura un formas.
Arvien vēl turpinās minējumi versijās – kas galu galā notiek Latvijā? Domburs grib zināt, cik runas vērtas, cik nopietnas, cik neizsvērtas, kad lauku reformas tik līdzīgas notikumiem seniem pēc satura un formas. Runas un gaudas – tas tikai štrunts, reformai šoreiz tiks pielikts punkts. Tā Štokenbergs sola un smaida – valdības drošu lēmumu gaida, kad Latvijas karte būs sameistarota un 95 novados iekrāsota. Latvietis sīkstais pat reformu šo kā Sibīriju un karus pārdzīvos.
Teritoriālai reformai, bez šaubām, arī citi motīvi, tos gan var nojaust tikai intuitīvi. Pagastu apvienošanas jautājumā, mūsu ekspertu skatījumā, ir politiski savtīgu interešu apmierināšana jeb “oranžo” ietekmes stiprināšana. Nekur gan tas netiek skaļi pausts, tikai, visu apsverot, jausts, ka budžeta naudai ceļš iestaigāts, kur priekšgalā “oranžo” deputāts. Lai mēģina domu šo vienkāršo kāds kliedēt, faktu apšaubot, jo piemēri ir “pie vainas” – kas notiek, ja partijas maina.
Ceturtdien Indulis Emsis pie prokurora vārdu ņēmis – kā tūkstošiem dolāru pazaudējis, kad portfeli Ministru kabineta bufetē atstājis. Kāpēc Emsim tik daudz skaidras naudas, brīnās ne tikai parastie ļaudis. Arī prokuroriem šķiet, ka tas par traku mazliet. Ir taču bankas un interneti, pat desmit latu tur kabatā reti. Lai nomazgātu “uzmesto” traipu no deputāta, Emsis pats gatavs atteikties no amata un mandāta. Nu kā nu tā, nu kā nu tā var aizmirst naudu tavernā!
Noklausīšanās jau kļuvusi par sērgu, arī par “mazā cilvēka” rēgu. Pat Drošības policijas vīri šajā ziņā nav tīri. Augsta ranga persona Indriksons Arnis, nevis kāds ierindas sakārnis, telefonsarunu izdrukas gādājis un caur trešo personu Lembergam dāvājis. Ne nu par pliku velti tādi labumi priekšā celti.
Bērna nevainībā gremdējas Šķēle. Tam čūskas lunkanā mēle. Intervijā par “tiesāšanās ķēķi” un noklausīto sarunu strēķi viņš grāmatu vēl nelasīto nosauc par sēnalu literatūru, jo sarunas noklausītas nelikumīgi. Tikai aizmirsa ierindas biedrs pateikt to, ka nevar noliegt noklausīto, kas visiem mums rēķināt liek, pie kādas naudas augstās tiesās tiek.
Šķēle atzīst, ka eksprezidente Vaira ir sieviete pievilcīga, daiļa. Bet tas viņai nedodot tiesības sarunāt visādas nepatiesības. It kā viņš un advokāts Grūtups savulaik Vairu nicinājuši būtu. Tā drīzāk gan miglas pūšana acīs, lai novērstu mezglojumus pašas – par dzīvokli, algām un darbinieku kompensācijām.
Ekonomikas ministrs mums tāds dīvains, lai neteiktu, ka jokains. Viņš baumām ļauj ap sevi krāties, ka gatavs no amata atstādināties. Un prese jau nestāv malā: ministrs aiziet – katra teikuma galā. Bet Jurijs Strods tā palēnām skaidro un atkal šaubas ap sevi vairo – esot ķibeles personiskas, bet rūpes par nozari dinamiskas.
Kā smejies, tas nebūt nav karš, pieteikts ir “krievu maršs”, bet Rīgas Dome nu izlēmusi – galvaspilsētu piesārņot aizliegusi.
Kad netīro darījumu sārņi pār malām iet, reizēm vēlos acis un ausis turēt ciet vai kā savulaik Ārijai Elksnei teikt – gribas kaut kā tīra mazliet.
