Divās pēdējās nedēļās dažādi ir mērīts un svērts patriotisms. Tam varēja atrast vairākas definīcijas gan runās, gan rakstos.
Divās pēdējās nedēļās dažādi ir mērīts un svērts patriotisms. Tam varēja atrast vairākas definīcijas gan runās, gan rakstos. Arhibīskaps J. Vanags 18. novembrī Doma baznīcā: “Patriotisms vispirms ir vēlēšanās būt starp tiem, kas dzird, saprot un dzirdēto attiecina uz sevi.” Ir arī vienkāršāks skaidrojums: patriotisms ir Dzimtenes mīlestība un lepnums par to.
Krietns patriots mums, rādās, ir premjers A. Kalvītis. Ieklausījies tautas un Valsts prezidenta balsī, izdzinis no partijas un ministra posteņa A. Štokenbergu un “iedvesmojis” atkāpties no amata un partijas A. Pabriku, premjers paziņoja par demisiju. Pats arī noteica, kad tas notiks, – 5. decembrī. Sabiedrības šūmēšanās iemeslus viņš nav īpaši analizējis, taču šādas tādas kļūdiņas atzinis gan. Pavisam citādās domās kā sabiedrība ir Saeimas deputāts no TP K. Leiškalns: Kalvītis ir pats labākais premjers Latvijas vēsturē. Par gaumi, protams, nestrīdas.
Šādā strīdīgā gaisotnē notiek deklarācijas izstrādāšana jaunajai valdībai, un neviens nevar pateikt, kāpēc par atkāpšanos paziņojušais Kalvītis ar sev piešķirtām tiesībām nekautrējoties virza sarunas par nākamo valdību.
Jau divas trešdienas “Kas notiek Latvijā?” debatēja, kā prezidentam atrast īsto premjeru un kā būtu jāattīrās uzticību zaudējušām partijām. Pat Ārpolitikas institūta direktors, citkārt spriedumos ļoti kategoriskais A. Lejiņš, nevarēja pateikt, kas īsti būtu jādara, lai mainītu valsts politiku – no slepenām kabinetu un zoodārza sarunām uz atklātību.
Tikko kā valdībā iekļuvušais ārlietu ministrs M. Riekstiņš (pašpārliecinātībā stipri atgādina A. Kalvīti) tik vien varēja solīt kā: “partija mainīsies, mēs mainīsimies”. Pirmās maiņas jau notikušas. TP 10. kongresā pieņēmusi grozījumus statūtos, piešķirot ierindas biedram A. Šķēlem padomdevēja statusu valdē bez balsstiesībām.
Ekspremjera pirmā atklātā “nolaišanās no mākoņiem” bija Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā teiktā apjomīgā runa “Par Latvijas izaugsmes sāpēm”. To noklausījās arī šīgada balvas saņēmēja, oligarhu ietekmes kritizētāja eksprezidente V. Vīķe-Freiberga.
Šķēles atgriešanās politikā, pēc TP frakcijas vadītāja M. Kučinska pārliecības, partiju negremdēs: “Mūsu spēks ir mūsu biedros, un potenciāls nav izsmelts.” Jaušams, ka mēnesi ilgā pauze ir tikai spēku atjaunošanas laiks un TP arī turpmāk būs galvenā spēlētāja politikā un mūsu likteņa lēmēja.
Eksministrs A. Štokenbergs nav tik pārliecināts par TP mainīšanos uz augšu: “Noskūpstot krupi, tas nekļūs par princi.” Politiķu iecienīto dzīvnieku galeriju – lācītis Vinnijs Pūks, murkšķis, kvaukšķis, kaķis un pele – nu papildinājis arī Šķēles pieminētais krupis.
Pavisam drīz uzzināsim, vai partiju sarunas, dažādu premjera kandidātu nosaukšana bijusi nopietna vēlme lietas virzīt uz atklātību, tiesiskumu un godīgumu vai tikai rosības imitācija, un balsošanas mašīna ir no jauna uzsildīta.
Patriotiskākā partija vēl daudzu apziņā, vismaz pēc nosaukuma, ir “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Sestdien notikušajā kongresā par apvienības vadītāju atkārtoti uz gadu ievēlēts R. Zīle, ar četrām balsīm apsteidzot nemiernieku Ģ. V. Kristovski. Apvienībai tas mieru nesola.
