Mums viss ir jauns: jauns gads, jauns prezidents, jauna valdība un premjers, jaunas robežas un, raugi, drīz vien pavisam jauna seja būs mūsu avīzītei. Taču gads jau ir iestaigāts, prezidents kaut cik iepazīts, bet valdība nebūt nav tik jauna.
Mums viss ir jauns: jauns gads, jauns prezidents, jauna valdība un premjers, jaunas robežas un, raugi, drīz vien pavisam jauna seja būs mūsu avīzītei. Taču gads jau ir iestaigāts, prezidents kaut cik iepazīts, bet valdība nebūt nav tik jauna, cik bija cerēts.
Lietussargu revolūcija Ministru kabinetu ietekmējusi tikai par 20 procentiem. Ministru rotācijai grūti atrast pamatojumu. Tikpat grūti iedomāties veterinārārstu V. Veldri par aizsardzības ministru. Iespējamais skaidrojums: vilkt Veselības ministriju viņam nav bijis pa spēkam, un jaunpienākušajam Tautas partijas biedram ierādīta vietiņa ministrijā ar NATO noteiktu stabilu budžetu un sakārtotu struktūru. Premjers I. Godmanis nepieņem pārmetumus par to, ka valdība nebūtu pietiekami profesionāla. Tas un citi vērojumi kabineta veidošanas procesā liek domāt, ka I. Godmanim tajā bijusi tikai starpnieka loma.
Par 80 procentiem vecās koalīcijas valdībai simt saudzējošu dienu nesola ne politologi un žurnālisti, ne sabiedrība. Viens teikums, viena ziņa TV 3 raidījumā “Nekā personīga” 30. decembrī par gaidāmo kāda Krievijas vēstniecības diplomāta izraidīšanu no valsts atklāja arī šīs valdības “prioritāti” – melus. Ārlietu ministrs M. Riekstiņš apgalvoja, ka nekāda izraidīšana ministrijā nav apspriesta, žurnālistu informāciju nosauca par “pīli” un vedināja Nacionālo radio un televīzijas padomi vērsties pret melīgo ziņu izplatītājiem. Kad kļuva zināms, ka runa ir par Šengenas zonas valstu melnajā sarakstā iekļauto diplomātu, ministrs turpināja jau pierasto melu sēriju, neatpaliekot no Krievijas vēstnieka, – viņam nekas tāds neesot zināms. Pēkšņā atvaļinājuma dienās M. Riekstiņu aizvietoja iekšlietu ministrs M. Segliņš un apstiprināja, ka minētais diplomāts ir Krievijas specdienestu darbinieks. Šis notikums sasaucas ar dokumentālās filmas par Putinu atcelšanu, un tā visa pietiktu, lai M. Riekstiņš jau uzņemtā skrējiena sākumā atkāptos vai tiktu noņemts no trases. Vēstnieka V. Kaļužnija jaukšanos Latvijas ārējās un iekšējās lietās kāds TV 5 žurnālists ar krievisku uzvārdu nosauca par bīstamu, bet Latvijas Ārlietu ministrijai piedēvēja Krievijas vēstniecības nodaļas statusu.
Līdz šim lielākos politiskos un korupcijas skandālus “uzrakuši” žurnālisti. Jaunākais, t. i., šīgada rakums, liek šaubīties, kādā virzienā strādā un kurp Latviju ved vecā jaunā valdība.
Atgriežos pie triju nedēļu kopsavilkuma.
Sergejs Lavrovs un Māris Riekstiņš 18. decembrī paraksta nāves spriedumu Abrenei jeb Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Savākts vairāk nekā desmit tūkstoš parakstu procesa tālāk virzīšanai par tiesībām vēlētājiem atsaukt Saeimu.
Naktī no 20. uz 21. decembri atver Šengenas līguma zonas valstu robežas.
Viens no jaukākajiem radioraidījumiem gadumijā bija žurnālistes L. Guļevskas veidotais “Siluets”, kad saimnieka lomā iejutās Rundāles pils muzeja direktors I. Lancmanis.
Gada cilvēku pulkā nosaukta humorīgā B. Sipeniece, kura tiešā tekstā publiski vērsās pie politiķu sirdsapziņas. Atsaucās vienīgi A. Pabriks, atstājot ārlietu ministra amatu un Tautas partiju.
Sazinoties ar radiem un draugiem citos Latvijas novados un laimes vēlot, ar skumjām secināju, ka esam sašķelti divos politiskos blokos – tie, kuri informāciju smeļ no “Neatkarīgās Rīta Avīzes”, un tie, kuri par savējām sauc “Latvijas Avīzi” un “Dienu”. Pat bijušie Tautas frontes aktīvisti S. Kalniete un I. Godmanis nonākuši pretējās nometnēs. Tādas ir vēstures rotaļas un pagājušā gada secinājumi.
