Esmu secinājusi, ka drošākais līdzeklis ceļā uz panākumiem ir meli. Ar tiem var dabūt ne vien pilsonību, bet arī simtiem Latvijas Republikas pasu.
Esmu secinājusi, ka drošākais līdzeklis ceļā uz panākumiem ir meli. Ar tiem var dabūt ne vien pilsonību, bet arī simtiem Latvijas Republikas pasu. Ar meliem var savākt lētticīgu ļautiņu (arī sevi pieskaitu tiem) balsis, ietikt Saeimā un iesēsties pat ministra krēslā. Var solīt pilnīgi jaunu ekonomisko programmu, godīgus politiķus un caurspīdīgus darījumus, pat septiņus treknus gadus. Melu nekad nevar būt par daudz. Par spīti solījumiem, jaunus apgriezienus uzņem korupcija. Jūrmalgeitai pietuvinājušies skandāli Rīgas Domē un arī Ķekavas pagastā. Arestētas Rīgas Domes bijušās augstas amatpersonas. Pagaidām gan tikai žurnālistu nevalodās nokļuvis Rīgas domnieks, par izcilu ekonomistu dēvētais Edmunds Krastiņš. Kukuļus skaita tūkstošos un pat miljonos. Šķiet, nauda vandās pa sabiedrības augšējiem slāņiem kā tauki zupas šķīvī, bet jebkurš rosinājums uzlabot apakšējā slāņa dzīves apstākļus atduras pret – nav naudas. Jaunu politisku spēku rašanās draudi tomēr ietekmē valsts naudas maka turētājus, un aprīlī pensijas pielikums gaida pelnītā atpūtā aizgājušos, kuru pabalsts ir mazāks par 150 latiem, nevis 135 latiem, kā bija plānots.
Centrālajā vēlēšanu komisijā jau iesniegti savāktie paraksti par grozījumiem Satversmē, kas dotu vēlētājiem tiesības atlaist Saeimu, un pensiju paaugstināšanas jautājumā. Turpmāko procedūru par abiem grozījumiem nevarot apvienot, acīmredzot lai kliedētu vēlētāju aktivitāti.
No viena ministra rokām otrās mētājas teritoriālā reforma. Spītīgākās pašvaldības sola valsti sūdzēt tiesā, jo pārkāpta Eiropas Reģionālās plānošanas harta, kas neparedzot šādu iejaukšanos pašvaldību teritoriju veidošanā administratīvā kārtā. Savukārt Edgars Zalāns piesauc šīs hartas pielikumus, kuros tas atļauts. Tik kategorisks ministrs nav, jautāts par nepatīkamajiem pavērsieniem Rīgas Domē un Ķekavas pagastā. Viņš notiekošo tikai novērošot.
Pagājušās nedēļas nagla, protams, izņemot Eirovīzijas atlases konkursu, bija par smagiem noziegumiem apsūdzētā Ventspils mēra A. Lemberga parādīšanās gan Latvijas sabiedriskajā, gan arī Neatkarīgajā televīzijā. “100. pantā” viņš rādīja izmocīta un nevainīga cilvēka tēlu, LNT – par sevi pārliecinātu dendiju, kuram savulaik bijis valstī gandrīz vai noteicošais vārds, piemēram, prezidenta kandidātu izvēlē. Viņaprāt, lietas, ar kurām iepazinies, atrodoties nebrīvē, esot vārdā nenosauktas grupas safabricētas, vienojoties ar augstām amatpersonām. Lembergs izlikās nevainīgs un taisns kā frakciju vadītāju īkšķis Saeimā. Manuprāt, tikai skaidrojumā, kā kļūt par miljonāru, Lembergs nemeloja – vajadzīgs labs menedžments un veikli zēni.
