Ziema atdeva parādu ar žestu pavisam savādu, pašus Lieldienu priekus apklādama ar sniegu. Ne vairs olas ripināt, ne meitenes augstu šūpināt.
Ziema atdeva parādu ar žestu pavisam savādu, pašus Lieldienu priekus apklādama ar sniegu. Ne vairs olas ripināt, ne meitenes augstu šūpināt. Tāds bija pavasara galvenais notikums, arī tik agras Lieldienas ir gadsimta unikums.
Nekas šajā dzīvē tik strauji nemainās, tāpēc pāris nedēļu dzīvojām atskaņās. Kalvīša atklāsmes LVU studentiem līdzinās bērna untumiem. Varējis kļūt par prezidentu, viņam neesot konkurentu. Saeimā vairākums īkšķu celtos par viņu – tādu Kalvītis stāstījis pasaciņu. Prezidenta amats nekādus augļus nenes, nav tas, kas, piemēram, premjera bizness.
“De facto” atklājis vēl kādas sarunas, parādot, kā valstī lietas kārtojas. Galvenā persona sarunās, skaidrs, – kāds mākoņos mītošs ierindas biedrs.
Ābrams Kleckins atmiņā atsauc “Putina sistēmu”, kas no LTV programmas pēc zvana “no augšas” esot izņemta. Tās tikai Kleckina fantāzijas, teic atbildīgi biedri no zināmās partijas.
Lato Lapsam konkurents radies smuks, aprindās zināmais Māris Ruks. Viņš šo to izracis riebīgu par Vairu Vīķi-Freibergu. Izdevums vēl nav nonācis grāmatu plauktos, šķiet, izplatītāji tai “zaļo gaismu” nedos.
Bet eksprezidente nemaz nesamulsa, viņa tur roku uz valsts pulsa. “Lattelecom” privatizāciju bargi novērtējusi: valdība visu ir izčakarējusi.
Spiedienā uz gāzes elektrostaciju kāds saskatījis starptautisku korupciju. SAB it kā ziņojums par to saņemts, bet G. Bērziņš ministra “stukača” esības pārņemts.
Liels gods ir strādāt, darbs ļoti interesants, teic SAB direktors Kažociņš, kad valstī satraukums valda – kas maijā sēdīsies pie biroja direktora galda. Ko darīs tie, kas Saeimā īkšķiem klausa, jo pašiem domāšana gausa?
Vēl šodien sensāciju medniekiem sāp sirds, ka 16. martā pie Brīvības pieminekļa nesanāca asins pirts. 25. marts atnāca diezgan salts. Rīgā ziedus piemineklim nesa valdība un prezidents. Kaut arī laiks tobrīd bija visai rēns, Zatlers izlikās, ka kļuvis mēms. Runāja pats represētais, apvienības priekšnieks Gunārs Resnais. Nobeigumā viņš vārdus teica ārpus paredzētā – ar patriotisko audzināšanu valstī viss nav kārtībā.
Bauskā noskaņu datumam deva “Klavierkoncerts”, acīm tīkams un ausīm ērts, kad decibeli nepārvērš priekšnesumu par elli. Vienīgā tehniskā piedeva jau pusceļā “galus atdeva”. Paldies par visu – maz ir sacīts, ja katrs klausītājs ir gandarīts.
Vēlīnā ziema projām iet, dārzos koši krokusi zied. Dabas likumiem nevar pretī stāt, par visu tā gatava atmaksāt.
