Santehnikā ir tāda ierīce – ūdens maisītājs. Politikā pašlaik šo lomu uzņēmies eksministrs Gundars Bērziņš.
Santehnikā ir tāda ierīce – ūdens maisītājs. Politikā pašlaik šo lomu uzņēmies eksministrs Gundars Bērziņš. Zemnieka statusā viņa popularitāte plok, tāpēc laiku pa laikam intervijās viņš izmet pa frāzei, kas sabango sabiedrību un tramīgus dara pat kolēģus partijā. Nupat Bērziņš apgalvojis, ka SAB ilgstoši noklausījies bijušā premjera Kalvīša telefonsarunas un ka ministru vidū esot “stukačs”, kas pienesot informāciju SAB. Biroja direktors J. Kažociņš šajā lietā vērsies prokuratūrā, varbūt pavasara gaiss dažu indivīdu pārāk ietekmējis.
Kā jau bija paredzēts, “Lattelecom” privatizācija velk uz A. Šlesera versiju. Eksprezidents G. Ulmanis šaubās, vai satiksmes ministra individuālās sarunas ar “TeliaSonera” varētu būt notikušas bez premjera ziņas. Pirmkārt, abi ir no viena vēlēšanu saraksta, otrkārt, abi vienlīdz labi protot melot. Solījumi, ka “Lattelecom” privatizācijas lietu izlems “jau rīt”, izstiepušies vairāku nedēļu garumā. Viss būs skaidrs nākamnedēļ, kā es te sēžu – LTV raidījumā “Valsts pirmās personas” sacīja I. Godmanis. Šķiet, taisnība būs ES deputātam R. Zīlem, ka valdība ir palaidusi garām iespēju gūt vislielāko labumu. Bet ir vēl kādi labumi, kas tuvāki citām kabatām.
“Jaunais laiks” pieprasījis A. Šlesera atkāpšanos – par “Latvijas Pasta” novešanu līdz bankrotam, par Latvijas ceļu katastrofālo stāvokli un Valsts kontroles atklāto nesaimnieciskumu ministrijā. Taču Šlesers ar buldozera un atombumbas spēku sargā savu nevainību. Un jebkuri pūliņi viņu gāzt ir veltīgi.
“Jaunais laiks” ar Tautas partiju vairs nevēloties plēsties, bet gan tuvināties. Abas partijas kopā kaļot plānus, kā gāzt pašreizējo valdību. Ne I. Godmanis, ne TP frakcijas vadītājs M. Kučinskis par šādām sarunām neko neesot dzirdējuši. Var jau būt, ka tās notiek kādā no slepenajiem kabinetiem, kādi esot gan valdības namā, gan prezidenta pilī un citur. Noklausīšanās tur neesot iespējama, pieejams tikai gaiss elpošanai. Par šādu kabinetu esamību stāstīja to “apsaimniekotājs” J. Kažociņš. Vai tad bija jēga prezidenta kandidātu izraudzīt ar daudzām ausīm aprīkotajā Zoodārzā?
Saeima nolēmusi atlaist Ķekavas pagasta padomi par teritorijas apsaimniekošanā pieļautām kļūdām, radot 60 miljonu zaudējumu. Priekšsēdētājas vietnieks A. Platpers domā, ka īstais iemesls citur meklējams. “Dienas Bizness” ir atklātāks – kāda valdībai tuvu stāvoša persona vēlējusies privatizēt pagasta zemesgabalu ar mežu 17 miljonu latu vērtībā. Tas pirmoreiz atteikts. Tad nu ministrijas ieceltie vietvalži varētu “kļūdu” labot.
Gāzes un elektrības patēriņa cenu pieaugums, iespējams, nāks ar jaunu inflācijas vilni. Savukārt partiju reitingi pamatīgi kritušies. G. Ulmanis neslēpj, ka no politikas nekur tālu neesot aizgājis. Viņš uzskata, ka valsts pārvaldes aparāta metodes nav pareizas, tāpēc jāizvirzot citi mērķi, lai varētu izrāpties no grāvja, kurā esam iegāzušies. Ar eksprezidentu vienisprātis esot grupa augstskolu pasniedzēju, kā arī jaunie speciālisti. Jauni politiskie veidojumi piesakās ar jaunām idejām. Vai visiem pietiks labumu, ko programmās rakstīt?
