Aprīļa trešā nedēļa bija noraudājusies – pēc siltuma, pēc ziediem, pēc tīrības.
Aprīļa trešā nedēļa bija noraudājusies – pēc siltuma, pēc ziediem, pēc tīrības. Slota un grābeklis tiek galā ar vides sārņiem. Tiem, kas mūsos, vajadzīgi smalkāki instrumenti.
Nedēļas skaļākais troksnis par īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās I. Gudeles dzimšanas dienas ballīti pērnā gada vasarā, tērējot valsts naudu. Pietika Valsts prezidentam V. Zatleram aizrādīt, ka “Inai Gudelei ir nopietni jāpadomā par atkāpšanos no amata”, kad pats nonāca nevalodās: “aplokšņu” un nenomaksāto nodokļu dēļ par morāli prezidentam runāt neklātos. Ne mazāk kutelīgā situācijā atradās premjers. Ministres demisijas rakstu pirmoreiz viņš nepieņēma, varbūt zemapziņā gruzdēja jautājums: ko darīt ar Šleseru par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem un “Latvijas Pasta” kādreiz ietaupīto miljonu pārbīdi uz mīļoto Rīgas lidostu? “Sanāk, ka Gudele šobrīd ir ministre ar tik tiešām īpašu uzdevumu,” raksta “Dienas” apskatniece L. Pakalniņa. Šo īpašo uzdevumu viņa tomēr veica godam: atmaksāja naudu, otrreiz iesniedza demisijas rakstu premjeram un atstāja Latvijas Zemnieku savienību. Nekas nenotiek tāpat vien, arī ministres dzimšanas dienas zemeņu tortes izcelšana dienas gaismā pēc desmit mēnešiem ne.
Beidzies politiķu dancis ap Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amatu. Žurnālistu jautājums – kas īsti notika Nacionālās drošības padomes sēdē? – palika neatbildēts, atgaiņājoties, ka tas ir valsts noslēpums. Aizklāti balsojot, Saeima SAB vadību atkārtoti uzticēja Jānim Kažociņam. Tomēr divpadsmit deputātu, kuri pārstāvēja frakcijas, kas iepriekš bija izteikušas atbalstu Kažociņam, balsoja pret, tā uzturot aizdomas par viņa “politisko neitralitāti”.
Trešdien sākās parakstu vākšana par grozījumiem Pensiju likumā pēc sabiedrības “Cita politika” ierosinājuma. Ap šo prasību – pensiju ne mazāku par iztikas minimumu – virmo daudz emociju. Izteikti pilnīgi pretēji viedokļi. Nabaga vecļaudīm grūti saprast, kurš “blefo”.
Valdība beidzot vienojusies, ka “Lattelecom” privatizācija notiks pēc Šlesera “shēmas”, ja tai piekritīs skandināvu firma “TeliaSonera”. Pirks un pārdos, grozīsies miljoni. Bet Lembergs iesaka nenolaist acis no naudas – kur tā paliek.
Zemkopības ministrs M. Roze brīdinājis piena ražotājus, ka trešdaļai būšot jālikvidējas, jo “piena nozarē visiem vietas nepietiks”. Vienīgi aizmirsis pateikt, kura nozare droša no sabrukuma. Daudzi zemnieki ir izmisumā. Var iznīdēt cukurbietes un to vietā sēt kviešus vai rapšus, bet ko darīt ar simt galvu lielu ganāmpulku?
Sabiedrību kopumā gaida jauni pārbaudījumi. Jau zināmi “pastiprinātie” elektrības tarifi, drīzumā draud gāzes cenu pieaugums līdz 70 procentiem, kas līdzi vilks kārtējos inflācijas uzplūdus. Tas liek šaubīties par I. Godmaņa solījumu – otrajā pusgadā dzīvosim vieglāk.
Iereibuši vīrieši ligzdošanas vietā nošāvuši divus gulbjus. Arī par tiem pagājušajā nedēļā raudāja aprīlis.
