Jau jūlijs ir klāt, jāsāk ziemai labumus krāt. Zemenes un ķirši burkās prasās, arī avenes un mellenes jau lasāmas. Tik ātru gaitu uzņēmis laiks, it kā baidīdamies, ka neizsīkst tvaiks.
Jau jūlijs ir klāt, jāsāk ziemai labumus krāt. Zemenes un ķirši burkās prasās, arī avenes un mellenes jau lasāmas. Tik ātru gaitu uzņēmis laiks, it kā baidīdamies, ka neizsīkst tvaiks.
Šķiet, arī valdība un Saeima grib, lai darbi un nedarbi zibēt zib. Nav izmeklētāji savu vārdu vēl teikuši, kad politiskie līderi jau tiesu sprieduši. Prezidenta apsargs Gulbis nav cietumā mocīts, arī Godmaņa mašīnas avārijā noteikti vainīgs ir šoferis cits, jo taisnība pienākas tāda, uz kādu izdevīgums rāda.
Kalvītis priekā berzēja rokas: beigušās reiz ar Loskutovu mokas. Nu tik jāmaina KNAB likums, lai nākamais priekšnieks patiktu mums. Sākumā bija iecerēts – izvēli atklāti noteiks drošības spēku kvintets. Tajā gan nebūs ne Maizīša, ne Sudrabas, kuri neiederas komisijā pēc dabas. (Runā, ka arī viņi abi valdošajiem neesot labi un viņu dienas jau skaitītas, vēl tikai oficiāli jāapstiprina tas.) Tad nāca Godmanis, galvenais valdības spēlmanis, un, koalīcijas pamācīts, teica, ka labāk pats nosauktu kandidātu, savējo, nevis šādu vai tādu, kas sākumā gan cerības pamet, bet pēcāk ņem un uzmet.
Atbrīvoto Loskutovu Maizītis aicināšot pie sevis, nez kas viņam tādu padomu devis, un runāšot par turpmāko darbu, nevis rāšot bargi. Ja piepildīsies Kalvīša teiktais, viss pavisam citādi var beigties. Viņš taču zvērēja tautas priekšā: kamēr Tautas partija valdībā būs iekšā, Loskutovam slēgtas būs valsts institūcijas. Kas zina, varbūt izraidīs viņu no Latvijas teritorijas. Deputāts Krauklis no tribīnes sacīja – Ļoša nav atzinis Latvijas okupāciju, bet aizmirsa pateikt, ka pats ar savu balsi nodevis nāciju, atdodams Krievijai Abreni, neprasot pretī ne dālderi.
Spriežot pēc notikumu gaitas, tautu atkal var apcirpt kā aitas. Jautājums korupcijas lietās nu būs par to, cik droši jutīsies un cik atklāsies apkarotāju apdraudēto. Ja Godmanis skatīsies naudas un varas mutē, viņš nostāsies mafijas drošības pusē.
Otrajā augustā, sestdienā, tautas aptaujā rādīsim, vai noturīgi esam un lietussargu revolūcijas idejas tālāk nesam. Trīs nedēļas vēlāk par taisnīgām pensijām balsot būs jānāk. Redzēs, cik svarīgas liksies šīs lietas, vai arī kā vienmēr – man viss pie vienas vietas. Tad Kalvītis atkal teiks ciniski – tauta, kas klusē, protams, ir mūsu pusē.
Kopš Jurkāns aizgājis no politikas, par vērtībām viņam parunāt tīkas. Pakāpeniski varu sagrābušos par “blatņikiem” sauc, kas vērtību skalā sen visu jauc. “Blatņikiem” daudz neinteresē, kas notiek Latvijā, to gatavi pārdot jebkurā akcijā. “Tie piekopj cinismu visaugstākā pakāpē” droši un “par principiem ņirgājas asprātīgi un radoši”.
Kurš kuru uzmet galvaspilsētas Domē, vai mums par to jādomā? Nedēļas garumā, vēlu vakaros un rītausmā, Rīgā skanēs latviskas balsis, dančos vīsies polka, ačkups un valsis.
