Dziesmu svētku nedēļa bija arī brāļu Kokaru zvaigžņu stunda. Viņi vistiešāk ir saistīti ar skaistākajiem latviešu svētkiem, jo daudzus gadus viņiem bija izšķirošais vārds repertuāra un arī virsdiriģentu izvēlē.
Dziesmu svētku nedēļa bija arī brāļu Kokaru zvaigžņu stunda. Viņi vistiešāk ir saistīti ar skaistākajiem latviešu svētkiem, jo daudzus gadus viņiem bija izšķirošais vārds repertuāra un arī virsdiriģentu izvēlē. Nesen notika Laimas Muktupāvelas grāmatas par izcilajiem kordiriģentiem “Brāļibrāļi” atvēršana. Par viņiem uzņemtas dokumentālas filmas un publicētas intervijas plašsaziņas līdzekļos. Baušķeniekiem tuvāks ir kora “Daina” ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Gido Kokars. Intervijās viņš īpaši uzsver piederību Bauskai. Viņš atradis šādus viedus vārdus: “Dziesmu svētki ir kā pote, kas iztur piecus gadus līdz nākamajiem svētkiem.”
Mani gandarī, ka vismaz reizi piecos gados valdība, ierēdņi un galvaspilsētas iedzimtie uzzina, ka Latvija nav tikai Rīga un bez provinces amatierkopu savdabības svētki nebūtu ne tik daudzveidīgi, ne kupli un tik krāsaini arī ne. Dziesmu un deju svētki parādīja, cik latviska un vienota var būt Latvija, ja tā nedalās ekonomiskajos grupējumos, ko tautai piedāvā kā partijas. Par to, kāds ir šis spēks, jādomā, pārliecinājās arī valsts augstākās amatpersonas, septiņas stundas vērodamas tautas gājienu cauri pilsētas centram. Smaidi, laipni sveicinājumi, dailei atvērtas sirdis pauda lepnumu par savu valsti, dziļu mīlestību un… aizturētu spēku.
Reizē ar sajūsmu izskanējis arī gana kritikas, īpaši par svētku atklāšanas koncertu, dēvējot to pat par šovu. Manuprāt, tas bija tāds skaistu dziesmu savārstījums, kurā kulminācijas skaņdarbs (M. Zālītes un Z. Liepiņa opuss) bija atstāts uz beigām, kad, šķita, gan dziedātāju spēki, gan klausītāju pacietība jau galā.
Tautas pūrs svētku nedēļā bija atvērts līdz galam un pieejams visiem, kas to vēlas un spēj. No televīzijas acī redzētā līdz noslēguma koncertam mani visvairāk skāra Deju svētku programma ar dinamismu, brīnišķīgajiem rakstiem un paaudžu vienotību. Komponists Mārtiņš Brauns paredzēja, ka īstie dziesmu svētki sāksies tikai pēc noslēguma koncerta, kad Mežaparku pāršalks melodiskākās un tautas iemīļotākās dziesmas. Tā arī bija. Tautas sadziedāšanos ievadīja Valsts prezidents V. Zatlers ar kundzi.
Kauna traipu galvaspilsētai, tūkstošiem dalībnieku un viesiem pagājušajā nedēļā bija gādājuši politiķi, sarīkodami apvērsumu Rīgas Domē. Īsti nevar zināt, kas to putru savārīja – Tautas partija, “Jaunais laiks” vai abi kopā –, iesniedzot prasību nomainīt pilsētas mēru Jāni Birku. Daži savus parakstus atsauca, un tad visi kopā nolēma, ka bijusī koalīcija arī turpmāk strādās saskanīgi, un Birks palika amatā.
Kamēr it kā latviskās partijas cita citu aprej, labi jūtas “Saskaņas centrs”, kā arī vienmēr visos vējos lunkanie latvieši ZZS, – partijas, kuras, pēc socioloģiskās aptaujas datiem, vienīgās iekļūtu Saeimā, ja vēlēšanas notiktu tagad.
Viss skaistais paiet ātri. Atkal jāatgriežas realitātē, kas, šķiet, mierīgu dzīvi arī turpmāk nesola.
