Man derdzas iedomīgi cilvēki. Manā bērnības apvidū, ja čigānu kāds bija aizvainojis, viņš vēlēja: «Ka tu lepns paliktu!», uzskatīdams to par lielāko nelaimi.
Man derdzas iedomīgi cilvēki. Manā bērnības apvidū, ja čigānu kāds bija aizvainojis, viņš vēlēja: “Ka tu lepns paliktu!”, uzskatīdams to par lielāko nelaimi.
Lepnība ir arī daudzu citu nelaimju pamatā. Vai mums būtu ienācis prātā pieprasīt referendumu un tērēt divus miljonus latu, lai Satversme tautai dotu vairāk tiesību iespaidot partijas un to deputātus Saeimā, ja tie paši tautas pārstāvji nebūtu cilvēciskās īpašības iemainījuši pret iedomību, bet tautas uzdevumu pārvaldīt valsti – pret bezierunu padevību naudas maisu un seifu atslēgu turētājiem.
Vai ir dzirdēts, ka, pieņemot nepopulāru lēmumu, kāds no valdošajiem būtu teicis apmēram tā: “Mani mīļie, šajā situācijā mēs citādi nevaram,” vai arī “Piedodiet, ka kļūdījāmies!”? Protams, ka ne. Viņi nekad nekļūdās, bliež tieši desmitniekā jeb savu un režisoru interesēs, lai pasargātu klana biedrus no nepatikšanām, kas pagaidām aprobežojas ar apsūdzību virknējumiem, priekšvēlēšanu pozitīvisma kampaņā nelikumīgi tērēto naudu ieskaitot. Cik daudz enerģijas galu galā tērēts dažādu absurdu lēmumu piespiedu revidēšanai un korupcijas apkarotāju apkarošanai un cik daudz palicis nepadarīta, kad šīs Saeimas pilnvaras jau pusē?
Nu ir tā reize, kad ar lietussargiem vien ir par maz, lai vēlreiz mostos uz reālu rīcību. Mums ir dotas visas iespējas, atkārtošos, tērējot divus miljonus arī mūsu katra sastrādātās naudas, piespiest varu uzklausīt tautas balsi. Referendums 2. augustā nebūs par šīs Saeimas atlaišanu, bet par grozījumiem Satversmē, kas dotu šādas tiesības vispār, tālākā nākotnē. Taču šī, devītā Saeima ir sekmējusi referenduma pieprasīšanu un rīkošanu, tās vairākumam kļūstot par politisko grupējumu gribas paklausīgu realizētāju. Iespējams, ka valsts var nonākt vēl dramatiskākā situācijā, kad apdraudēta būs tās neatkarība, un grozījumi Satversmē, kas tautai dotu tiesības atlaist Saeimu, būs vienīgais aizsardzības līdzeklis.
Par mūsu valsts neatkarības trauslumu liecina kaut vai tas, ka, augstiem varas ierēdņiem parakstot apkaunojošo robežlīgumu, aiz iedomības vai totālas paviršības reizē ar Abrenes apriņķi Krievijai atdoti vairāku mājsaimniecību Zemesgrāmatā nostiprināti īpašumi Alūksnes rajona Liepnas un Pededzes pagastā, iespējams, arī citviet. Grūti iedomāties vēl lielāku noziegumu pret savu valsti un tās pilsoņiem.
Esmu optimiste un tomēr šaubos, vai vasaras viducī iekārtotajā referendumā piedalīsies vairāk nekā puse balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tikai ar šādu rezultātu var grozīt attiecīgos punktus Satversmē. Tam nevajag daudz, katram tikai mazliet pacelties pāri ikdienai un apzināties savu varēšanu, lai patiešām mūsu valstī būtu viens likums un viena taisnība visiem.
