Runā, ka pasaule balstās tikai uz meliem. Par visumu «Malks» neņemas spriest, bet vara un godkāre mūsu zemītē iet roku rokā ar meliem.
Runā, ka pasaule balstās tikai uz meliem. Par visumu «Malks» neņemas spriest, bet vara un godkāre mūsu zemītē iet roku rokā ar meliem.
Divi cienījami kungi gandrīz vai zvērēja: pēc Valsts prezidenta amata netīkošot: vienam traucējot pagātne, otrs atzina, ka neesot piemērots. Beigu beigās gan Anatolijs Gorbunovs, gan Raimonds Pauls netieši pateikuši, ka melojuši un ir gatavi uzņemties smago atbildības nastu. Viss nāk un aiziet tālumā.
Gaisa jaukšana ar meliem ir dažu politiķu pamatnodarbošanās. «Saskaņotājs» Jānis Jurkāns sliecas atbalstīt Maestro Paula kandidatūru, arī «pretpols» Andris Šķēle izšķirošā brīdī balsošot par to pašu, bet Alfrēds Rubiks, šķelmis, domā, ka vērtīgāka būšot Vaira Paegle. Kurš stāsta patiesību un kurš blefo? To neuzzināsim, jo prezidentu vēlēs aizklāti, nezināsim arī, cik augsta būs vienas balss likme «vajadzīgajam» kandidātam.
Vilis Krištopans gandrīz vai atsaucies uz «Malka» pagājušās piektdienas aicinājumu un 21. maijā apskatījis cūku lielkūti Kurzemē, un apstiprinājis savu pārliecību, ka lielajiem zemniekiem jāpalīdz. Arī Bībelē teikts: kam ir, tam tiks dots.
Tūkstošiem «Panorāmas» skatītāju 25. maijā «baudīja» zemnieku likstas melīgi izprotošā premjera attieksmi pret latviskajiem laukiem. Teletiltā «Zemnieki – «Panorāma»» mežotnieka Aivara Puriņa runas laikā Garais Vilis nekautrējās nīgri smīkņāt un vairāk par «latviešu bauru» viņu interesēja daiļā TV diktore Ilva. Arī melot vajadzētu skaisti.
Par valdības morālo tīrību rūpēsies Jaunās partijas tikpat jaunā ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre, jo tāda esot viņas partijas sūtība. Tādā gadījumā atkārtotais balsojums par melīgo Krištopanu un viņa valdību ir vismaz divkosīgs.
Patiesi un… akli Gunārs Meierovics savulaik ticējis «Latvijas ceļam», iemantojot vecākās paaudzes necieņu ar nepārdomātiem izteikumiem par viņu kalpošanu svešai varai. Atklājas, ka vairākus gadus Meierovics bijis tikpat grēcīgs, jo tikai tagad apjēdzis, cik sveša viņam ir partija, kurā visu nosakot tikai četri pieci cilvēki un no kuras viņš esot izstājies. Arī vecumā kļūdīties ir cilvēcīgi.
Augstā Komisāra Maksa van der Stūla Latvijas apciemojuma pirmajā dienā Rīgā, Lielvārdes ielā, parādījās uzraksts (tulkojums no krievu valodas): «Nosist latvieti ir tas pats, kas iestādīt koku. Apzaļumosim Latviju!» Pasauli tas neuztrauc.
Ceļā uz NATO nostājusies… vēsture, kas Latvijas jauniešiem esot jāmāca tā, lai viņi zinātu visu par holokaustu (ebreju iznīcināšanu). Un tikai. Pasaule taču zina, ka paši savu vēsturi jau esam nolieguši. «Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie,» vēl okupācijas gados rakstīja Imants Ziedonis.
Pat Augstā Komisāra van der Stūla solījums atteikties no jaunām rekomendācijām pārvērties melos, un viņš var sacensties vienīgi ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. «Es nepavēlu, es tikai rekomendēju,» atkal atgādināja Augstais Komisārs, izteikdamies par Valodas likumu, un ieteica nesteigties ar tā pieņemšanu. Zemteksts – es vēl atgriezīšos. Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!
Nedēļas citāts nejauši noklausīts: «Politiķi domā tikai par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri – par nākamo paaudzi.» Cik mums ir valstsvīru?
