Rudens sevi pieteicis ar pirmo skolas dienu, ar ābolu pakšķiem dārzos un miglas vāliem agrās rīta stundās.
Rudens sevi pieteicis ar pirmo skolas dienu, ar ābolu pakšķiem dārzos un miglas vāliem agrās rīta stundās. Gadalaika maiņa ir tikpat neizbēgama kā tās nenovērtēšana. Dzīvības nodeva ir nežēlīga: bojā iet pārgalvīgākie, jaunākie, vajadzīgākie.
Migla acīs duras ne tikai Jūrmalas šosejā vien. Nakts ballēs starp divām brīvdienām Pilskalna estrādē un «Sarkanajos jumtos» stampīgo ritmu pastiprinātāju un bufešu produkcijas apmiglotie demolēja paši savu pilsētu. Esot bijusi pilnmēness nakts. Diemžēl daļai divkājaino visa dzīve paiet kā viena vienīga pilnmēness nakts.
Latvija vēl atpaliek no netālās Somijas, kuras galvaspilsētā Helsinkos gadskārtējā «Mākslas naktī» merģeles un puiškani sajūsminājās par šīs nakts burvīgumu – visi piedzērušies, var darīt, ko grib, ja sanāk. To, kas nesanāca, mūsu televīzijas operatori nerādīja, bet dabisko vajadzību kārtošana visnaturālākā veidā sanāca, un «Mākslas nakts» bija izdevusies. Vai mūs ŠAJĀ Eiropā ņems?
Troksnī ap labojumiem pensiju likumā pat domājošie jūtas kā miglā vai kā pele slazdā. Neparakstīsies par referendumu, cietīs daudzbērnu ģimenes, kurām izdzīvot palīdz strādājošie vecvecāki vai uz to cer nupat pensijas vecumu sasniegušie vectētiņi un vecmāmiņas. Parakstīsies – Andris Šķēle apgalvo: visiem pensijas nepietiks un katram vajadzēs atņemt…
Valdība nesola skaidrojumu: cik miljonu iegūs, pensiju likumu mainot, bet jau piedāvā katram pensionāram atņemt pa septiņiem latiem, t. i., 4,2 miljonus katru mēnesi, ja referendumam būs pozitīvs iznākums. Cer gan pozīcija (būs pamats samazināt pensiju visiem), gan opozīcija: 600 – 700 tūkstoš balsu nākamajās vēlēšanās. Ar vecļaudīm vajadzības gadījumā ir manipulējušas visas partijas, labojot un pārlabojot likumus. Nu, strupceļā nonākusi, valdība atbildību labprāt uzveļ tautai. Tāpēc «Malks» referendumu ignorēs. Sevi nodrošinājušie savārīto lai izstrebj paši!
«Ziepju operu» skatītāji, pārsvarā no «zudušās paaudzes», lepni var teikt, ka arī mūsu Latvijā ir sava «Beverlihilza» un savas «Hameleonu rotaļas». Kaut kur Jūrmalā, mazajam cilvēkam nepieejamā villā, kāzas svinēja «Pareksa bankas» miljonāra meita Aleksandra un viņas izredzētais, gluži vienkāršs Andrejs no radio FM 102,7. Pasaulslaveni mūziķi, dejotāji un klauni gan dancoja kā pasakā, tikai burvju svilpītes vietā skanēja un makā krita monētas.
Miglā dzīvodami, tikai nule uzzinājām, ka mūsu Drošības policijā strādā 16 bijušo čekistu. Ļaut vai neļaut arī turpmāk augstas klases lietpratējiem «sargāt» mūsu drošību – tāds bija jautājums. Pieciem atļaut – tāds bija lēmums, jo, atvaļināti no amatiem, viņi varētu strādāt bijušo saimnieku labā. Ko viņi «bijušo» labā jau sastrādājuši, nezināja pat «ceļinieks» Andrejs Panteļējevs. Ko nezina, tas nesāp.
Cik lietderīgi tērēta bijušā Valsts prezidenta kancelejas nauda, pat miglā redzams. Rīgas pils sašķobījusies kā Pļaviņu vidusskola pēc plūdiem tās pašas Likteņupes krastā. Pat visdārgākās plastmasas vannītes notekūdeņiem neglābs valsts prestižu. Te var līdzēt vienīgi visiem droši rādāmā Rundāles pils.
Uz miglu var raudzīties arī citādi. Dainis Īvāns grāmatā «Eida pirtiņā» raksta: «Migla izklīdīs, un vairs nebūs nekā. Varbūt noslēpuma būtība ir pati migla?»
