Gods. Īss vienas zilbes vārds. Varbūt tāpēc arī tā morālā vērtība dilst.
Gods. Īss vienas zilbes vārds. Varbūt tāpēc arī tā morālā vērtība dilst. Likuma priekšā vienādie maksā par visu, tiem, kuri līdzīgāki par līdzīgajiem, – tikai brīdinājums.
Tik cietam riekstam kā sabiedrības virsslāņa goda jūtas nekas nepielīp. 17. septembra rītā (jau kuro reizi!) satiksmes noteikumus daudzu acu priekšā pārkāpusi izglītības un zinātnes ministres S. Goldes automašīna, kā arī prezidentes kancelejas vadītāja braucamais. Tajā atradies gan pats Mārtiņš Bondars, gan viņa kundze un dēls. Ja necieni pats sevi, negaidi, ka citi tevi cienīs.
Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte izglītojošā raidījumā Latvijas Radio apgalvoja, ka viņas skolā neviens nedzer un nepīpē. Gods kam gods, zēni un meitenes respektē savas direktores apgalvojumu un skolas telpās aizliegtos augļus bauda dārzos abpus mācību iestādei. Ne vecums, ne augums nav tam šķērslis.
Satiksmes noteikumu ignorēšana un pat slepenais dūms kļūst sīkumains, uzzinot, ar ko nodarbojas jau atklātais un vēl tikai prātā turamais sabiedrības zieds. Pedofilija jeb bērnu seksuāla izmantošana jau robežojas ar bezdibeni – morālu degradāciju, neatkarīgi no tā, vai tiesas prāva būs par neslavas celšanu vai par pedofiliju. Dīvaina ir valdības nostāja, norobežojoties no skandāla, arī no tiem tūkstoš bērniem un pusaudžiem, kuri cietuši pedofilijas «lielražošanā».
Nav ļaunuma bez labuma. Masu medijus pārņēmušais nesmukums ir apracis citu skandālu: «Latvenergo» mēģinājumu kārtējo reizi aizpludināt no elektroenerģijas patērētājiem iekasētās peļņas miljonus uz ārzemju bankām. «Goda vīru» mundieris netiks aptraipīts, jo, kas tikai gribēts, neskaitās.
Valdība ar akcīzes nodokli aplikusi saldinātos bezalkoholiskos dzērienus un kafiju. Tās neesot pirmās nepieciešamības preces un tas neskaršot pensionārus un citus mazāk nodrošinātos, sacīja premjers A. Šķēle. Patīkami, ka laiku pa laikam mums kāds atgādina, bez kā mazais un trūcīgais cilvēks var iztikt.
Pavisam cita lieta, kad runa ir par valsts prezentēšanu ārpus Latvijas. Divas dienas ilga un vēl nav īsti beidzies strīds, kas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un citastarp arī viņas stilistei Ņujorkā pasūtījis visdārgāko viesnīcu. No šī «grēka» norobežojas gan prezidentes kanceleja, gan Latvijas pārstāvniecība Apvienotajās Nācijās. Visu pa plauktiem saliekot, šķiet, kāds bezgodis vai nepraša īpaši «piestrādā» pie prezidentes tēla veidošanas ar mīnusa zīmi. Diemžēl arī pati prezidente vēl nav ne atradusi no Kanādas apjomiem, ne pieradusi pie Latvijas nabagiem un apgalvojums, ka viņa nav nekāda viesnīcniece, bet Valsts prezidente, tomēr bija nevietā.
Zināms, ka prezidentes vizīte ASV valsts budžetam izmaksā 18 tūkstoš latu. Nav gan zināms, cik naudas valsts bija iedevusi mūsu pirmā prezidenta 140 gadu jubilejas atzīmēšanai. Taču Jāņa Čakstes mazmeitai zināms, ka Puškina 200 gadu atcerei ticis vairāk. Lielāka jubileja, lielāka nauda.
Vakar, 23. septembrī, saule ieritēja rudenī. Vēl viens gada rieciens laimīgi nogriezts.
