Ticēt vai neticēt. Ja ticēt, tad – kam: vārdiem, rokasspiedienam, acu skatam, dziesmai vai vienīgi Dievam?
Ticēt vai neticēt. Ja ticēt, tad – kam: vārdiem, rokasspiedienam, acu skatam, dziesmai vai vienīgi Dievam? Tāds ir jautājums, šīsnedēļas notikumus izsverot.
Pirmo reizi 7. Saeimas laikā 21. oktobra plenārsēde sākusies ar lūgšanu. Dvēseliska nepieciešamība vai izrādīšanās, lai slēptu «āža kāju»?
Tajā laikā Latvijas skolotāji piketēja pie Saeimas, prasot solīto – algas paaugstinājumu no 2000. gada 1. janvāra. Tā dara pasaulē, tā dara un darīs pie mums. Tikai mulsina tas, ka pedagogi nav protestējuši pret padomju laika mācību grāmatām (pat Latvijas neatkarības devītajā gadā!), un, tici netici, izglītības darbinieku arodbiedrība streiku ieplānojusi krietni pēc «oktobra svētkiem» citu svētku – 18. novembra – priekšvakarā. Ko gan saniknots skolotājs māca saviem audzēkņiem?
«Latvijas ceļa» priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs savienības konferencē atsaucās uz Marksa politekonomijas konsekvencēm, pašreizējo situāciju augstākās varas ešelonos nosaucot par bērnišķīgo labējumu pretstatā «bērnišķīgajai kreisuma slimībai».
Labēji vai kreisi, – tā «Latvijas ceļa» iekšēja lieta. Taču minētais bērnišķīgums izpaudās brīdī, kad frakcijas priekšsēdētāja Kristiana Lībane Saeimas plenārsēdē nospieda balsošanas podziņu A. Panteļējeva vietā. Abi «bērni» šo lietu kategoriski noliedza, turklāt Panteļējevu Andrejs apgalvoja, ka tajā brīdī esot noliecies un sējis kurpei šņori. Domā nu, vai viņi kādreiz arī nemelo!
Zorgevicu Andris vēl nesenā pagātnē, arodbiedrību līdera lomā būdams, cīnījās par darbaļaužu tiesībām. Tagad populārs kļuvis ar dzelzceļa līniju slēgšanu darba tautai un milzu mēnešalgu (3600 latu) uz «Latvijas dzelzceļa» bojā ejas fona. Andra Šķēles komentārs: «Kārtīgs sociāldemokrāts!»
Pirms pusotra gada bijām lepni par kāda mūsu novadnieka nacionālo stāju. Šoruden viņš jau ir to vidū, kuri pieprasījuši 16. marta atceres dienu «pārcelt» uz 11. novembri. Politiskais briedums vai politisks pasūtījums?
Žurnālistus, politiķus un valsts institūcijas nodarbināja «Latvijas kuģniecības» sešu tankkuģu būves pasūtījums, kas dažu valsts pilnvarnieku skatījumā esot liela blēdība. Beidzot vienošanās ar Privatizācijas aģentūru ir notikusi. Kurš kuru atmaskojis vai pierādījis nesavtību? Kāda mazmeitiņa Linda Bauskā šādās reizēs sakot: «Jāmeklē Puaro!».
Netaisnais karš Čečenijā jeb čečenu iznīcināšanas pasākums, Skrundas lokatora slēgšana, Krievijas saceltā kņada ap Viesu namu Latvijas vēstniecības teritorijā un pedofilijas zobens pār valdību – tas viss apklusinājis netradicionālās seksuālās orientācijas cīnītājus par savām tiesībām.
Saldus literāts Valdemārs Ancītis aplēsis, ka Latvijā varētu būt ap desmit procentiem neārstējamu kleptomānu. Arī viņiem vajadzētu apvienoties un uzstāties par atzīšanu.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagaidām nav paudusi savu viedokli par īpašo minoritāšu cilvēktiesībām. Uz Luksemburgas laikraksta jautājumu, ko prezidente darīs, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju, V. Vīķe-Freiberga atbildējusi: tas ir tāpat, kā vaicāt pelei, ko viņa taisās darīt, lai uzlabotu attiecības ar ziloni.
Apskatāmā nedēļa izskanēja ar šāvieniem Armēnijas parlamentā un kārtējo valdības maiņu Lietuvā. Lai cik skumji, tā ir realitāte, kurai jātic.
