Svētki. Tās ir labas domas. Tie ir mīļi cilvēki visapkārt.
Svētki. Tās ir labas domas. Tie ir mīļi cilvēki visapkārt. Tās ir neizskaidrojamas izjūtas. Šķita, ka atmoda beidzot notikusi arī Latvijas Televīzijā un Radio – dienas programma bija pakārtota valsts svētku izjūtām. Tomēr lietišķā prese vēl tikai mācās.
«Arī maza tauta var būt liela, ja to vada vienota griba.» Ar tādu K. Skalbes atziņu Latvijas Radio aicināja 18. novembra vakarā logos iededzināt svecītes. Grūtāk liesmiņu uzturēt dvēselē.
Ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā arhibīskaps Jānis Vanags, 1991. gada janvāra barikādes valdības aizstāvībai pieminot, sacīja, cik grūti uzcelt dvēseles barikādes, kādu atsevišķu indivīdu aizsargājot.
Šoreiz runa bija par izglītības un zinātnes ministri Silvu Goldi, kura premjeram iesniegusi demisiju. Viņa nespēja atvairīt pedagogu streiku, kura turpinājums jau pieteikts.
Streiks valsts svētku priekšvakarā nebūtu tik rūgts, ja darba pārtraucēji nebūtu mūsu bērnu audzinātāji, turklāt zinot, ka valdība nevar iedot vairāk, kā jau piedāvāts.
Diemžēl demokrātija dod tiesības ne vien prasīt, bet arī bezatbildīgi solīt. Turklāt valdošo partiju priekšvēlēšanu «pīrāgs» uz nākamās valdības galda nekrīt. Pašreiz, jādomā, labi jūtas ekspremjers V. Krištopans. Viņam vairs pat politiski nav jāatbild par to, ko izglītības darbiniekiem sasolījusi arī savienība «Latvijas ceļš», kas pie varas ir kopš 5. Saeimas. Valdības nāk un iet, tauta paliek un atceras.
Visas kļūdas rūpīgi uzlasa A. Rubiks un biedri, lai sajaukumā ar tautas nepiepildītajām cerībām gatavotu jaunu revolūciju.
13. novembrī, tautas nobalsošanas dienā, tas vēl neizdevās. Kreiso spēku pīlārs J. Jurkāns par referenduma pozitīvu iznākumu bija vairāk nekā pārliecināts un ieteica pozīcijai doties pie ārsta, lai tas noteiktu «slimības» diagnozi. Kur jāvēršas opozīcijai zaudējuma gadījumā, viņš piemirsa pateikt.
Referenduma projekta autori nebūt neslēpj, kāds bijis tā virsuzdevums. Pēc neveiksmes 13. novembrī viņi apgalvo, ka gadu mijā būšot jauna valdība. Kā zināms, pat Finka paredzējumi ne vienmēr ir piepildījušies.
Baidīdamās «kļūdīties», Saeima vēl nav izteikusi savu attieksmi pret Krievijas patvaļu Čečenijā. Ciešanas, humānā katastrofa vai kas cits – zīlē pasaules drošības organizācijas. Bet salā un badā iet bojā cilvēki. Vienīgi Bils Klintons EDSO apspriedē Turcijas galvaspilsētā Stambulā pateica to, ko citi nebija uzdrošinājušies: tas, kas notiek Čečenijā, nav tikai Krievijas iekšējā lieta. Bet autoritārā režīmā audzinātie kā mežā cērt visus pēc kārtas.
Priecīgas ziņas. UNESCO Ģenerālā Asambleja vienprātīgi atbalstījusi nacionālās bibliotēkas celtniecību Rīgā. Šāds lēmums dos iespēju saņemt finansējumu starptautiskajās institūcijās. Gada nogalē beidzas EDSO centīgā augstā Komisāra Maksa van der Stūla dienesta laiks. Vieta, protams, nepaliks tukša, bet ļoti cerams, ka Latvija pastāvēs ilgāk par komisāriem.
