Netīrīti dūmvadi, bojāts skurstenis vai nepareizi ierīkota apkures ierīce ir raksturīgi iemesli ugunsnelaimēm. Kas būtu jāievēro, lai atvairītu ugunsgrēka draudus mājoklī vai saimniecības ēkās?
Netīrīti dūmvadi, bojāts skurstenis vai nepareizi ierīkota apkures ierīce ir raksturīgi iemesli ugunsnelaimēm.
Kas būtu jāievēro, lai atvairītu ugunsgrēka draudus mājoklī vai saimniecības ēkās? Padomu sniedz Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Bauskas nodaļas vadītājs MĀRTIŅŠ MEM-MĒNS.
– Ēku apsaimniekotājiem pastāvīgi jāuzrauga dūmvadu, skursteņa un apkures ierīču tehniskā kārtība. Ja pasliktinās vilkme un konstatēti kādi defekti, ieteicams nekavējoties izsaukt meistaru.
Ikdienā jāraugās, lai skurstenis līdz pat izejai jumtā būtu apmests, lai nebūtu izdrupis, saplaisājis. Dūmeņus ir lietderīgi arī nokaļķot, jo šis krāsojums uguni daļēji aiztur. Jāatceras, ka skurstenim jāpaceļas vismaz 50 centimetru virs jumta.
Bieži vien vecās mājās dūmvadi aizbrūk, laika gaitā tajos var sadrupt ķieģeļi, kas atrodas skursteņu augšgalā. Krāsnis un plītis tad vairs labi «nevelk», «sit atpakaļ» dūmus, kurināmais sadeg nepilnīgi, strauji piesērē dūmvadi. Ir pierādīts, ka šādos gadījumos nepieciešams līdz 20 procentiem vairāk kurināmā nekā tad, ja dūmvadi ir kārtībā.
Visu dūmvadu iekšējās sieniņas pakāpeniski «apaug» ar sodrējiem. Dūmvadu piesērēšanu veicina nekvalitatīvs kurināmais, piemēram, mitra malka. Īpaši «grēko» tie, kuri cenšas krāsnīs un plītīs «kremēt» dažādus sadzīves atkritumus, tostarp autiņbiksītes, plastikāta pudeles.
Ugunsdrošības noteikumi paredz – dūmvadi jātīra regulāri – divreiz apkures sezonā. Pieredze liecina, ka daudzi dūmvadi netiek tīrīti pat vairākus gadus pēc kārtas vai arī tiek pārbaudīti tikai dūmvadi skurstenī. Tā sekas visbiežāk ir sodrēju aizdegšanās. Parasti tas notiek, pārkurinot plīti, krāsni vai siltummūri. Par sodrēju degšanu dūmvados liecina spēcīga, rūcoša skaņa, no skursteņa var nākt atklāta liesma. Ja dūmvados un skurstenī ir plaisas, uguns var aizdedzināt jumta konstrukcijas. Tādēļ –, ja skurstenī aizdegas sodrēji, ir jāvēro, vai vietās, kur tuvu skurstenim atrodas ugunsbīstams materiāls, nesākas degšana. Ja tas ir noticis, nekavējoties jāizsauc ugunsdzēsēji.
FAKTI
Par ugunsdrošību rajonā rūpējas divi formējumi – Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB) un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). BUB nodarbojas ar ugunsgrēku profilaksi, sniedz konsultācijas, dažādus tehniskus pakalpojumus ugunsdrošībā.
VUGD uzdevums ir uzraudzīt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, kā arī steigties glābt tad, kad jau deg.
