Viļņa Auzāna viedokļa sleja «Strādāt nav atļauts» (3. maijs, 2. lpp.) «Bauskas Dzīves» interneta mājaslapas forumā izraisījusi diskusiju par šo tēmu – ko, kā un kāpēc drīkst vai nedrīkst strādāt audzēkņi skolā.
Viļņa Auzāna viedokļa sleja “Strādāt nav atļauts” (3. maijs, 2. lpp.) “Bauskas Dzīves” interneta mājaslapas forumā izraisījusi diskusiju par šo tēmu – ko, kā un kāpēc drīkst vai nedrīkst strādāt audzēkņi skolā. Uzmanīgu darīja šāds ieraksts: “Kārtējo reizi rajona avīzē pārdomas (nosodījums) par LR likuma normām? Likumi, mīļais Auzān, jāpilda, nevis ar avīzes starpniecību jānievā. Ja tu domā citādāk, tad atgādinu, ka mums ir demokrātija, tas ir, mazākums pakļaujas vairākumam..” Cik gan vienkāršota demokrātijas izpratne! Vēl kāds lasītājs bija pamanījis šo izteikumu un ievietojis savu versiju: “Pārdomas, nosodījumu utt. par likumu normām ne tikai drīkst atļauties demokrātiskā valstī, bet tas arī ir nepieciešams. Un normas un likumi ES valstīs arī tiek mainīti daudzkārt, ievērojot šo preses un arī sabiedrības viedokļu “spiedienu”. Te nav militārā diktatūra, kur nedrīkst kaut kas patikt vai nepatikt.”
Pagājušajā nedēļā atzīmējām nozīmīgus svētkus un īpašas dienas, divas no tām – 3. maijs, kas ir Pasaules preses brīvības diena, un 4. maijs, kad svinam Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, – tā nejauši, bet zīmīgi sagadījušās līdzās.
Trešais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Tomass Džefersons, kuram ir milzu loma demokrātijas un brīvības veidošanā un stiprināšanā, sacījis vārdus, kurus citē vai atstāsta joprojām, – ja viņam būtu jāizvēlas starp valsti, kurā ir valdība bez preses, un valsti, kurā ir prese bez valdības, viņš izvēlētos otro variantu.
Jau vairāk nekā divus gadu simtus preses un vārda brīvība tiek uzskatīta par īsti demokrātiskas valsts stūrakmeni. Tā kā – ikviens aicināts izteikt savas domas un viedokli arī par to, kā pie mums tiek ievērotas likumu normas. Un tam lasītājam, kurš neatļaujas pat pārdomas par likumiem, atgādināšu tikai šo – nupat Saeima atcēla Satversmes 81. pantu, kura dēļ tik daudz “ziepju savārīts”, ne jau tāpat vien, bet nenoliedzamā plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības aktivitātes ietekmē (jā, arī savāktie pilsoņu paraksti līdz 2. maijam savu lomu nospēlēja).
Pasaules preses brīvības dienā organizācija “Freedom House”, kas pēta preses situāciju pasaulē, publicējusi ziņojumu par 2006. gadu. Preses brīvības ierobežojumus pasaules valstīs vērtē pēc 100 punktu sistēmas. Izveidotajā reitingā pirmajās vietās ar deviņiem punktiem atrodas Islande un Somija, bet pēdējā vietā ir Ziemeļkoreja ar 97 punktiem. Latvija ar 19 punktiem dala 31. – 32. vietu ar Lielbritāniju un tiek pieskaitīta pie brīvajām valstīm. Igaunija ar 16 punktiem dala 16. – 21. vietu, bet Lietuva ar 18 punktiem – 29. – 30. vietu.
Krievija “Freedom House” sarakstā ar Bruneju dala 164. – 165. vietu. Dzirdēju Krievijas TV kanālā par šo vietu dalījumu interesantus izteikumus. Viens bija šāds – mums tāda “Freedom House” pie pakaļas, vērsīsimies pie prezidenta Putina, lai iejaucas šo reitingu noteikšanā. Otrs izteikums, pierakstīju precīzi: “Esmu televīzijas žurnālists, mūsu kanālā ir aizliegts kritizēt prezidentu, Federālo drošības dienestu, ārlietu ministru, ministriju drīkstam, bet ne ministru. Īsi sakot – mums ir slikti ar preses un vārda brīvību.
