Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti un par ģimenes budžetu.
Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti un par ģimenes budžetu. Šoreiz rīdzinieces Vijas (vārds mainīts) pārdomas.
«Parasti ģimenes budžetu veido sievas un vīra nauda.
Mēdz gadīties, protams, izņēmumi – katrs dzīvo par saviem līdzekļiem un savu naudu. Mans «gadījums» ir citādāks, jo es gluži vienkārši – jau sieviete pēc 40 – tā arī neesmu atradusi savu dzīves «laimi». Taču ne par to ir stāsts.
Manas «ģimenes» budžets ir nopelnītā alga. Un naudas pietiek. Strādāju labi atmaksātu darbu kādā privātfirmā. Paretam ir arī haltūras. Tērējos pēc saviem ieskatiem, un laika gaitā ir izstrādājusies jau tāda kā rutīna. Pirmkārt, norēķinos par komunālajiem maksājumiem, telefonu, dzīvokļa īri (kas nav nemaz tik maza), arī personiskajā automašīnā daudz jāiegulda. Taču bērni un vīrs nav jāuztur, tā kā lielā ēšanas nauda tiek ietaupīta.
Pusdienas parasti ēdu kopā ar kolēģiem kādā kafejnīcā, brokastis un vakariņas ir ļoti pieticīgas, jo gaļu jau vairāk nekā desmit gadu neēdu un nekādus dārgos produktus nepērku. Pārmaiņas mierīgajā dzīves ritmā rodas, kad jāpērk kāda lielāka manta. (Piemēram, pagājušajā mēnesī iegādājos dārgas kurpes. To mazliet «juta» kopējā finansu situācija.) Vispār tēriņi ir ļoti spontāni – ir reizes, kad mēnešiem neko nepērku. Tad, nejauši ieraugot kaut ko skaistu, varu uzreiz «nolikt» visus ietaupījumus. Nežēloju labai kosmētikai, moderniem apģērbiem un dažādiem niekiem dzīvokļa interjeram. Turklāt ierasts katru vasaru atvaļinājuma laikā doties ceļojumā.
Man ir trīs ļoti labas draudzenes. Ar viņām turamies kopā jau no studiju gadiem. Atzīmējam visus svētkus kopā. Un dāvanām nežēlojam (parasti tās ir 20 latu vērtībā). Daļa naudiņas «izkūp» arī kafejnīcās un apmeklējot teātru izrādes. Es neekonomēju un ņemu no dzīves visu, ko tā sniedz.»
