Vēl joprojām dažviet rajonā turpinās postījumu seku novēršana pēc stiprā vēja un negaisa pagājušās ceturtdienas, 4. jūlija, novakarē.
Vēl joprojām dažviet rajonā turpinās postījumu seku novēršana pēc stiprā vēja un negaisa pagājušās ceturtdienas, 4. jūlija, novakarē.
Visā Bauskas rajonā vairākas stundas nebija elektroenerģijas, izņemot Iecavas pagasta centru. Kā jau vēstīts, bojājums elektropiegādes līnijā radies ārpus mūsu rajona robežām.
Ja rajonā dabas vai citu apstākļu dēļ izveidojas ekstremāli apstākļi, jārīkojas Ārkārtas situāciju operatīvajai komisijai (ĀSOK), kuru vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas nodaļas vadītājs Rišards Šakels. «4. jūlijā notikušais nav uzskatāms par ārkārtas situāciju. Konsultējoties ar pārējiem komisijas locekļiem, pieņēmu lēmumu, ka šajā gadījumā komisija nav jāsasauc. Bija konstatēti sakaru un elektrības piegādes traucējumi. Par to tika ziņots Iekšlietu ministrijai. Ārkārtas situācija rodas tad, ja ir upuri un notiek stihiska nelaime,» skaidroja R. Šakels.
Arī ĀSOK priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis uzskata, ka situācija bijusi kontrolējama. «Radītās problēmas ir atrisināmas. Pagājušajā gadā sastapāmies ar līdzīgiem sarežģījumiem,» tā R. Melgailis.
ĀSOK iekļauti arī Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Jurijs Kovaļonoks, speciālists civilās aizsardzības jautājumos Māris Plēsnieks, rajona Padomes speciālists Jānis Ķēniņš, Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite, Zemessardzes 53. kājnieku bataljona komandieris Uldis Albiņš, DET Bauskas tīklu rajona vadītājs Raitis Ignatjevs un Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles ārste epidemioloģe Tatjana Merankova.
Rajona Policijas pārvaldes priekšnieka pienākumus J. Kovaļonoka atvaļinājuma laikā pilda Sergejs Pašukovs. Viņš stāstīja, ka policija šajās saspringtajās stundās strādājusi pastiprinātā režīmā. Nekādi sarežģījumi nav bijuši. S. Pašukovs atzina: «Šādām situācijām mēs neesam gatavi. Kas notiktu, ja elektrības nebūtu visu nakti?»
Sazinoties ar Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes muitas priekšnieka vietnieci Sanitu Sviķi, «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka muitas punktā Grenctālē darbs nav ticis traucēts, jo brīžos, kad ir elektroenerģijas piegādes traucējumi, aprīkojums tiek pieslēgts rezerves barošanas sistēmai.
Apvienības «Apsardze» Zemgales starprajonu nodaļas Bauskas centralizētā apsardzes punkta speciālists Bogdans Kohanovskis vēstīja, ka tajās stun- dās, kad nebija elektrības, patrulēja dežūrbrigādes. «Katrai apsardzes iekārtai ir arī rezerves akumulators. Kādu laiku tā var darboties bez elektrības, protams, ne mūžīgi,» skaidroja B. Kohanovskis.
Vētrainā 4. jūlija pievakare pārliecināja, ka nav vajadzīgs streiks, lai paralizētu mediķu darbu, pietiek ar to, ka nav elektrības. Tā 5. jūlijā «Bauskas Dzīvei» sacīja Uģis Zeltiņš, Bauskas slimnīcas direktors. Viņš uzskata, ka rajona operatīvie dienesti nav izstrādājuši shēmu, kā rīkoties šādā ārkārtas situācijā, un nav gatavi tai. Vai «Bauskas ūdenssaimniecība» piegādātu slimnīcai ūdeni, ja apstātos sūkņi, vai «Latvenergo» nodrošinātu ar jaudīgu ģeneratoru, lai varētu veikt operācijas un atdzīvināšanas pasākumus, vai SIA «Aips» palīdzētu ar transportu, ja uz Rīgas vai citu rajonu slimnīcām būtu jāpārved smagi cietuši pacienti?
Slimnīcas ģenerators pirkts 90. gadu sākumā, sen nav darbināts, nav zināms, vai tas vispār spēj nodrošināt enerģiju operāciju zālei, saka direktors. Lai glābtu no sabojāšanās asins preparātu rezerves un laboratorijas darbam nepieciešamos reaģentus, tie tika izņemti no ledusskapjiem un ievietoti izotermiskās somās, kas kādu laiku var saglabāt noteiktu temperatūru.
Slimnīcas nodaļās personāls izskaidrojis pacientiem situāciju un panikas nav bijis. Taču, ko mediķi darītu, ja, piemēram, kāds lūstošs koks šosejas malā uzkristu pasažieru autobusam un būtu daudz cietušo? Bez elektrības nedarbojas rentgena aparatūra, bet, neuzstādot pareizu diagnozi, nevar sniegt palīdzību, spriež U. Zeltiņš.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā tālruņi strādājuši, bet ar uzņemšanas nodaļu varēja sazināties tikai caur intensīvās terapijas nodaļu. Taču daudzviet rajonā iedzīvotājiem nedarbojās telefons un, ja vajadzētu, palīdzību nemaz nevarētu izsaukt. Atliktu vien doties uz pilsētu pēc palīdzības ar auto, ja tāds ir.
