Vārdos neizstāstāma dabas krāsu simfonija, kuras priekšā nobāl fantāzija – apmēram tā varētu izteikt savas izjūtas, skatoties uz Alvja Vītola un Aijas Kotānes iekopto dāliju dārzu Vecumnieku pagasta Misā.
Vārdos neizstāstāma dabas krāsu simfonija, kuras priekšā nobāl fantāzija – apmēram tā varētu izteikt savas izjūtas, skatoties uz Alvja Vītola un Aijas Kotānes iekopto dāliju dārzu Vecumnieku pagasta Misā.
Nespēj atteikties
Par savu aizraušanos stāsta Alvis Vītols: “Mana mamma ilgus gadus bija Misas vidusskolas skolotāja. Viņai dārzā auga divu šķirņu dālijas. Pēc tam vēl dažas ieguvu no skolotāja Egona Nēringa. Tas bija sākums manai kolekcijai, kurā tagad ir ap 300 dažādu šķirņu dāliju.” Alvis nemaz nevarot teikt, cik no ģimenes budžeta iztērējis jaunu šķirņu iegādei. Ziedu priekam tiek pakļautas visas citas vajadzības. Kaut arī peļņu šis dārzs vismaz pagaidām nedod, atteikties no tā neesot iespējams, jo katrs gads atnesot kādu pārsteigumu.
Pirmie dāliju ziedi šogad uzplaukuši jūnija beigās, bet pēdējie pacietīgi sagaida salnu, pērn Misā tā bijusi 16. oktobrī.
Dālijas aug arī apstādījumos ciemata centrā un pie vidusskolas. Trešo gadu kolekcionārs pagasta ļaudīm šo krāšņumu rādījis divās izstādēs. 2002. gadā izstādītas 50 šķirnes, 2003. gadā – 165. Šogad Vecumnieku tautas namā bija izlikti 135 šķirņu ziedi, Misas tautas namā – 183. Uz jautājumu, vai visi ziedi jau nav nogriezti, kolekcionāra dzīvesbiedre Aija Kotāne atbild: “Tas nav iespējams! Viena nogrieztā zieda vietā uzzied divi!”
Alvis atzīst, ka dzīvesbiedre dārzā ir galvenā ravētāja un statistiķe. Taču Aija ar sevi nav apmierināta – pagājušajā gadā viņa ir zinājusi, kā katru šķirni sauc, kad tā iegūta, kādiem ziediem zied. Šogad, kad iestādītas un uzplaukušas atkal jaunas šķirnes, grūti visu paturēt prātā.
Stāda kā tupeņus
Puķkopji ceļu uz Alvja Vītola dāliju dārzu iegaumējuši, viņi ir ziņkārīgi un uzdod daudz lietišķu jautājumu. “Iestādīt dālijas ir vienkārši – ar traktoru izdzen vagas un gumus liek zemē kā kartupeļus. Rudenī, kad tie jāizrok, ir daudz pamatīgāks darbs, jo viss lauks ir jāpārrok ar lāpstu, gumi jāapzīmē, norādot šķirni, jānovieto pagrabā. Tas jādara ne vēlāk kā oktobra vidū un jāpasteidzas, lai pirmais sals nesabojā gumus.
Ap 150 šķirņu esmu pavairojis ar spraudeņiem. Gumi pavasarī saasno, šos dzinumus apsakņoju ūdenī penicilīna pudelītēs vai uzreiz stādot kūdras podiņos. Tā var iegūt ļoti labus dēstus. Jaunu dāliju stādīšanai zemi sagatavoju jau rudenī, iestrādājot ūdenī lēni šķīstošu mēslojumu. Šīm puķēm patīk ne pārāk mitra un smaga augsne. Pavasarī pirms stādīšanas izmantoju ūdenī ātri šķīstošu hidrokomplekso mēslojumu, esmu mēģinājis arī svaigus kūtsmēslus. Jāsargās no zemesvēža, maijvaboļu kāpuriem un dažādiem gliemežiem, kuri ir ļoti rijīgi, var nopostīt stādus, sakropļot ziedus,” tā Alvis Vītols.
Ir priekšstats, ka dāliju ziedi ir neizturīgi un vāzē nestāv. Tā varētu būt šķirnēm ar īpaši krāšņām, lielām, smagām ziedu galvām, piekrīt Aija Kotāne. Vārīgā vieta ir kāts tieši pie galvas, ja tas aizliecas, tad puķe pagalam. Taču uzmanīgi saglabātas dālijas ilgāk priecēs, ja vāzē tās liks karstā ūdenī.
***
Fakti
– Pasaulē ir pazīstami vairāki desmiti tūkstošu dāliju šķirņu. Latvijā apgrozībā ir gandrīz aptuveni divi tūkstoši šķirņu. Viena no lielākajām kolekcijām Latvijā – 402 dāliju šķirnes – pieder selekcionāram un kolekcionāram Aivaram Baroniņam.
– Savvaļā dālijas aug Centrālamerikas kalnos. Tur augs izmantots praktiskākām vajadzībām. Dāliju gumi satur polisaharīdu inulīnu (cietei līdzīga viela), tos izmanto pārtikā un cukura iegūšanai. Dāliju garos, dobos stublājus acteki esot lietojuši kā ūdensvada caurules.
– Pirmo reizi Eiropā – Madrides botāniskajā dārzā Spānijā – dālijas ieveda 1789. gadā no Meksikas.
– Aprakstot jauno augu, Madrides botāniskā dārza direktors Kavaniljess to nosauca par ‘Dahlia’, tā godinot mirušo zviedru botāniķi un Linneja skolnieku Andersu Dālu (1751–1789).
Latvijā tās tiek sauktas arī par jorģīnēm, jurģīnēm, ģeorģīnēm.
– Dālijas pēc ziedu formas iedala: klajās (vienkāršās), puskuplās, kuplās, krizantēmu, šķeltziedu, pomponu, lodveida, platziedu, kaktusu un platziedukaktusu.
Latvijas Nacionālā botāniskā dārza informācija
