Mūspuses ganāmpulku īpašnieki, tāpat kā citi šīs nozares uzņēmēji, pagājušajā nedēļā satraucās, dzirdot runas, ka Konkurences padomei jāpievērš uzmanība arī šai jomai.
Mūspuses ganāmpulku īpašnieki, tāpat kā citi šīs nozares uzņēmēji, pagājušajā nedēļā satraucās, dzirdot runas, ka Konkurences padomei jāpievērš uzmanība arī šai jomai. Būtu jārīko pārbaudes uzņēmumos, pārsvarā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvos, kas pārstāv zemnieku intereses. Jāskaidro, vai, eksportējot pienu, netiek pārkāpti konkurences noteikumi.
Savukārt piena pārstrādes uzņēmumi pauduši viedokli par eksporta ierobežošanu. Tā jau ir, ka ne tikai Bauskas rajona, bet arī citu reģionu fermās izslauktu augstas kvalitātes produkciju pārdod Lietuvā. Šī tendence jau kļūst draudīga vietējam tirgum.
Arī Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Liepas” īpašnieks Agris Veide ir apmierināts ar sadarbības partneriem kaimiņzemē, uz kurieni tiek nogādāts ekstra klases piens. Par tikko uzvirmojušo vēršanos pret izejvielas ražotājiem viņš nekautrējas izteikties ar šādiem vārdiem: “Kāpēc pārstrādātāji var čakarēt zemniekus un par to neviens neuztraucas? Pirms līguma slēgšanas ar Lietuvas uzņēmumu es mēģināju vienoties par augstāku cenu tepat Latvijas kombinātā. Neizdevās. Bet kas man var liegt izmantot Eiropas Savienības brīvo tirgu?”
Diplomētais veterinārārsts ilgus gadus ir darbojies piensaimniecībā, izturējis dažādus periodus, kamēr izšķīries par sev izdevīgu rīcību. Viņš arī pārliecinājies, ka pārstrādes uzņēmumi klientiem izvirza individuālus nosacījumus. Nesen vēl kāds ietekmīgs mūspuses piegādātājs domājis sadarboties ar lietuviešiem. Kad sākušās sarunas pašreizējā pārstrādes uzņēmumā, šai saimniecībai iepirkuma cena paaugstināta un pielīdzināta tai, kādu maksā sadarbības partneri Lietuvā. Protams, piena ražotājs ir turpinājis iet pa jau iestaigātu taciņu. Sazinājos ar kolēģi, kura strādā laikraksta “Tukuma Neatkarīgās Ziņas” redakcijā. Viņa zināja vairākus piemērus par šādu praksi.
Vecumnieku lauku uz ņēmējs A. Veide izteicās trāpīgi: “Zemnieks vienmēr ir bijis manipulācijas objekts, bet viņš vairs negrib ar to samierināties.” “Liepu” saimnieka secinājumi bija vēl skarbāki – pārstrādātāji peļņu grib taisīt ar bezdarbību, nevajag “gulēt uz ausīm”, bet arī viņiem iekļauties Eiropas Savienības apritē.
Cenu spiediens jūtams ne vien piena tirgū. Rudenī, kad aktivizējas liellopu iepirkums, pēkšņi par tiem var saņemt mazāk, kaut arī cena tāpat ir gana zema. Kooperatīvs “Laidars G” iecerējis pirkt pārstrādes uzņēmumu, lai varētu produkciju gatavot ES tirgum. Apzinoties, ka tas nebūs viegli, gaļas lopu audzētāji negrib samierināties ar viņus pazemojošu attieksmi. Ir apņemšanās pierādīt, ka Latvijas lauku uzņēmēju nevar vis nospiest uz ceļiem.
