Vienalga, pludmalē vai brikšņos, bet atvaļinājums ir jāpavada dabā.
Vienalga, pludmalē vai brikšņos, bet atvaļinājums ir jāpavada dabā. Šo apņemšanos vienmēr esmu centusies vismaz daļēji īstenot, lai atjaunotu enerģiju. Mani acīmredzami bija iespaidojusi Pasaules Dabas fonda rīkotā akcija par sadzīves ķīmijas kaitīgo ietekmi, tādēļ atvaļinājumā nolēmu ierobežot tās patēriņu. Runa nav par telpu kopšanas, trauku mazgāšanas vai kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem, bet par kosmētiku, parfimēriju un citām patīkamām, ierastām lietiņām, kas, izrādās, tikpat nevēlamas kā “smagā ķīmija”.
Klusajā jūrmalciemā bija lieliska iespēja baudīt brīvību, ko sniedz anonimitāte, līdz ar to atteikšanās no dekoratīvās kosmētikas izrādījās pavisam vienkārša. Tad vēl nenojautu, kādi nepārvarami šķēršļi radīsies nodoma turpmākajā īstenošanā. Lai cik kaitīgi būtu ziepju, zobu pastu un šampūnu ķīmiskie savienojumi, bez to lietošanas neviens civilizētas pasaules iedzīvotājs vairs iztikt nevar.
Veikalā rūpīgi izvēlējos ziepes ar uzrakstu “Olīveļļa – 100%” un maigu šampūnu, ko ražotāji reklamēja kā “ārstniecisku augu brīnišķīgu kokteili”. Tikai neprātīgs cilvēks jūnija svelmē ierodas pludmalē, bagātīgi neieziedies ar saules aizsargkrēmu, tādēļ pirkumiem pievienoju arī to. Preču anotāciju lasīšana jau bija mani nogurdinājusi, un šī iemesla dēļ nepievērsu uzmanību krēma sastāvam. Tikai vēlāk nošausminājos, ka līdzeklis radīts no 16 ķīmiskiem komponentiem, kuru nosaukumi droši vien nav atrodami pat visbiezākajā svešvārdu vārdnīcā.
Pievakarē izbrīnīta secināju, ka aizsargkrēms ir gana kvalitatīvs, un pievērsos nesen nopirktajiem dabas produktiem. Negaidītu efektu izraisīja maigais šampūns, pārvēršot matus par cietām, priežu skujām līdzīgām adatām. Pēc olīveļļas ziepju kārbiņas atvēršanas vannas istabā izplūda tāds smārds, ka aizcirtās elpa. Mierināju sevi ar domu, ka negaršīga ir arī veselīga pārtika, pie kuras tāpat uzreiz nevar pierast.
Taču ziepju smakas izraisītais diskomforts kļuva nepanesams, un biju spiesta aizdegt austrumnieku vīraka stienīti, kam pievienotas sintētiskas smaržvielas. Tad izmazgāju matus ar citu šampūnu un atgriezos realitātē, sapratusi, ka mans izraudzītais ceļš ir bijis aplams, jo rūpnieciski ražoti un vidusmēra cilvēkam pieejami “dabas produkti” patiesībā ir tikai māns. Var jau mazgāties sūkalās un mājās vārīt ekoloģiskas ziepes, bet tik un tā nebūs iespējams izvairīties no ķīmisku vielu izmantošanas ikdienā un pat Līgo naktī, jo atvairīt odus ar dziesmām vai alu vēl nevienam nav izdevies.
