Skaistkalniete Vilma Vinogradova jau piecpadsmit gadu brīvajos brīžos aizraujas ar saktu, lādīšu, gleznu un fotogrāfiju rāmīšu, kā arī spoguļu gatavošanu.
Skaistkalniete Vilma Vinogradova jau piecpadsmit gadu brīvajos brīžos aizraujas ar saktu, lādīšu, gleznu un fotogrāfiju rāmīšu, kā arī spoguļu gatavošanu.
Dekors no samaltiem konfekšu papīriem
«Smalko lietu veidošanai sāku pievērsties, kad aizsaulē aizgāja pirmais dēls. Ar šo vaļasprieku es atvairu skumjas,» stāsta Vilma.
Tuvējās apkārtnes cilvēki bieži vien nāk kādu darinājumu meistarei pasūtīt, lai uzdāvinātu draugiem, radiem.
Meistare Vilma pavēstīja, ka, gatavojot, piemēram, lādīti, vispirms tiekot izgatavots finiera pamats. Šajā darbā talkā nākot arī mazdēliņš Guntis. Tad izpolsterējot iekšpusi un noslēgumā topot rotājumi no dažādiem materiāliem. «Raksta veidošanai parasti izmantoju dzintara gabaliņus, kuri ceļojuši no Liepājas un Engures, cidoniju, ķirbju, meloņu augļu sēkliņas. Lieliski noder salasītie jūras akmentiņi, sadrupinātās eglīšu mantiņas, gaļasmašīnā samaltie konfekšu papīriņi un gliemežvāki. Valriekstu čaumalas un pistāciju riekstu apvalciņi arī nav peļami. Māsa saka, ka es veidojumos neizmantojot vienīgi zivju asakas un trušu kaulus,» stāsta darbīgā skaistkalniete.
Raksta dzeju un prozu
Šis Vilmai nav vienīgais brīvā laika kavēklis, viņai labi padodas arī šūšana un adīšana. Kad 1991. gada janvārī Latvijā risinājās nemieri, klausoties radio un televīziju, viņa uzrakstīja dzejoli «Māras zemes māt, lūdzamies». Ērģelnieks Jāzeps Rupšinieks dzejolim uzrakstīja melodiju. «Tagad tas ir sakopēts un izdalīts radiniekiem kā mūžam nemirstoša vērtība,» stāsta tā autore. Bet tas vēl nav viss. Nu jau drīz būs pagājis gads, kopš Vilmas grāmatu plauktu papildinājis pašas rakstīts un pavairots romāns «Karnevāls».
